Pirmo reizi cilvēces vēsturē kosmosa pētniekiem izdevies atrast planētu, kas ļoti līdzinās zilajai planētai Zemei un, iespējams, ir apdzīvota.
Jaunatklātā planēta "581 c" atrodas Svaru zvaigznājā, vairāk nekā 20 gaismas gadu attālumā no Zemes, un tā riņķo ap zvaigzni "Gliese 581". Daudzsološo planētu pirmo reizi ieraudzīja Čīles teleskops Eso 3.6m. Tā ir 1,5 reizes lielāka un 5 reizes smagāka par Zemi, un zinātnieki spriež, ka klimats uz tās ļoti līdzinās Zemes klimatam. Planētas atmosfēras temperatūra varētu būt no 0 līdz 40 grādiem pēc Celsija. Planētas virsma, visticamāk, ir klinšaina un klāta ar milzīgiem ūdens okeāniem. Ap zvaigzni "Gliese 581" riņķo arī citas planētas, taču tās dažādu iemeslu dēļ dzīvību uzturēt, visticamāk, nespētu.
Viena no īpašībam, kas šo jaunatklāto planētu atšķir no Zemes, ir tās attālums līdz tuvākajai zvaigznei, kas ir 14 reizes mazāks nekā no Zemes līdz saulei. Līdz ar to arī planētas orbīta ir daudz mazāka un astronomiskais gads ilgst tikai 13 dienas. Tas gan iespējamību atrast dzīvību īpaši nemazina, jo zvaigzne, ap kuru planēta riņķo, ir daudz mazāka un aukstāka par Sauli. Šadas zvaigznes astronomi sauc par sarkanajiem rūķiem. Vēl kādu laiku atpakaļ pastāvēja uzskats, ka šīs nelielās, sarkanīgās zvaigznes nespētu uzturēt dzīvību ap tām riņķojošajās planētās.
Atklāt eksoplanētu (planētu ārpus saules sistēmas) jau sen vairs nav pārsteidzoši. Līdz šim zinātniekiem no visas pasaules izdevies atrast aptuveni 200 šādas planētas, tomēr neviena no tām ne tuvu nelīdzinājās Zemei. Jaunatklātā "581 c" ir spilgts izņēmums. Lai arī ūdens esamība uz šīs planētas nav pierādīta, šī noteikti ir pirmā vieta, kur doties, meklējot citplanētu dzīvības formas. Diemžēl līdz šim cilvēkam nav izdevies radīt gana ātru kosmosa kuģi, lai 20 gaismas gadu ceļojumu veiktu viena cilvēka dzīves laikā. Ceļošana uz zvaigznēm vēl ir tikai nākotnes vīzija.
