Vārti, aiz kuriem vaid zeme (Butovas un Komunarkas nāves poligoni)29

Viena no drūmākajam dienām Komunarkas vēsturē  bija 1941.gada 16.oktobris, kad šeit tika nošauti 220 cilvēki. Lielākā daļa no šiem ļaudīm bija dažādu valstu diplomātisko un militāro struktūru pārstāvji,  kuri nonāca gūstā vai tika arestēti pēc šo valstu nonākšanas PSRS okupacijā. Šinī diena šeit tka nogalinati arī vairāki desmiti mūsu tautiešu starp kuriem bija, gan Latviajs valsts diplomati, gan virsnieki, kā arī vairāki  politiskie un sabiedriski darbinieki.  Dažus no viņiem es šeit pacenīšos arī pieminēt un sākšu to ar Latvijas republikas diplomatiskā korpusa Maskavā pārstāvjiem. Komunarkā šajā dienā tika nošauti: Latvijas sūtnis PSRS -Fricis kociņš, Latvijas militārais atašejs vēstniecībā Maskavā-Jānis Zālītis, Latvijas diplomāts un iepriekš bijis divkārtējs Latvijas ministru kabineta vadītājs -Hugo Celmiņš.

Tajā pat dienā šeit Komunarkā tika nošauti divi Latvijas armijas dvīziju komandieri: Zemgales divīzijas komandieris – ģenerālis Žanis Bahs un Latgales divīzijas komandieris-ģenerālis Rūdolfs Klinsosns.

Tā pat te tika nošauti vairāki citi ģenerāļi starp kuriem bija Latvijas armijas gaisa spēku komandieris-ģenerālis Jānis Indāns un ģenerāļi:  Artūrs Dannebergs, Artūrs Dālbergs, Andrējs Krustiņš, Roberts Kļaviņš, Vilis Spandegs.

Komunarkā tika nošauti arī vairāki Latvijas armijas pulkveži starp kuriem ir tādas spožas tā laikā armijas personības kā: Kārlis Lejiņš, Aleksandrs Kristovskis (nav bildes), Rūdolfs Ceplītis, Jānis Puksis, Jūlijs Rozentāls.

Kā jau iepriekš teicu, šeit tika nogalināti arī vairāki mūsu valsts sabiedriskie aktīvisti starp kuriem, tā pat kā iepriekšējā latviešu  likvidācijas procesā,  bija vairāki kultūras un makslas pārstāvji. Pāris no tiem es arī pieminēšu. Tā šajā drūmajā 1941.gada oktobra dienā šeit Komunarkā tika nošauts latviešu rakstnieks, ceļotājs un žurnālists, bijušais armijas pulkvedis -Otto Zeltiņš Goldfelds, kura autordarbi tajos laikos tika publicēti  vairāku valstu izdevniecībās.

Tā pat šeit Komunarkā, tikai pāris mēnešus iepriekš,  tika nošauts to laiku Latvijā ļoti labi zināmais mākslinieks, karikatūrists, aizrautīgs aviācijas etuazists- Sergejs Civinskis, kurš  tautā tika saukts par Civi vai Čivi. Šķiet Civis par upuri šeit kļuva dēļ savām karikatūrām par PSRS un komunistiem, kuras tika publicetas neilgi pirms Latvijas nonākšanas padomju okupācijā.

Prologs.

Tā nu esmu jums nedaudz pastāstījis to, ko zinu par Butovas un Komunarkas poligoniem. Tagad pēc nelielas, jeb precīzak sakot pavisam īsas vizītes Komunarkas poligona teritorijā esmu spiests pamest to, jo strādnieki kuri mani šeit ielaida manāmi kļūst bažīgi. Šķiet viņi baidās, ka kāds varētu pamanīt to, ka viņi mani šiet vispār ir ielaiduši un acīmredzot  par to viņiem ir iespējamas nepatikšanas.

Patiesībā jāsaka, ka Komunarkas poligona teritorijā šodien neko diži daudz tā arī nav iespejams apskatīt, jo to laiku drūmo notikumu upuru kapa vietas vēl jo projām tā īsti nemaz neesot apzinātas un vēl mazāk tās ir izpetītas. Zināms ir tikai dažu hektāru plašs apvidus, kur tajos laikos drīzāk tika raktas tranšejas, kurās tika aprakti nošautie cilveki. Precīzs kapu vietu izvietojums, kā tas ir Butovas poligonā, šeit nav apzināts un to ir grūti noteikt.Tas tā ir arī tāpēc, ka  pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados šeit tika veikta VDK operacija, kuras mērķis acīmredzot bija paslēpt pagātnes grēkus.Tad šurp tika atvesti vairāk kā 50 pašizgāzēju ar granti un atkritumiem, kuri tika izgāzti un pēc tam izlīdzināti  Komunarkas poligona mežā. Tad arī šī teritorija tika apjozta ar augsu žogu un dzeloņdrāšu pinumiem.

Jāsaka ka šis žogs vēl jo projām pilda savu funkciju un labi pasargā šo vietu no tā, lai patiesība par šeit notikušajām zvērībām netiktu pilnīgi atklāta. Pie kam man pat šķiet, ka arī pati Krievu pareizticīgā baznīca šodien palīdz slēpt šīs vietas drūmo vēsturi, jo kā savādāk var izskaidrot to, ka tieši baznīca piedalās šīs teritorijas uzraudzībā un ierobežo ļāužu nokļūšanu tajā?