Vārti, aiz kuriem vaid zeme (Butovas un Komunarkas nāves poligoni)29

Vietām poligona  teritorijā ir sastādītas ābelītes, plūmes un ķirši. Izrādās ka šie kociņi te esot stādīti jau labu laiku pirms tika daļēji atslepenota informācija par notikumiem Butovā. Vietējie ļaudis stāstot, ka šie augļu koki esot stādīti ar nolūku lai nomaskēt šo drūmo vietu un lai radītu ļaudīs iespaidu, ka šeit ir atradies augļu dārzs.

Patiesībā saistībā ar šiem augļu kociņiem ir pat radies nostāsts. Apkārtnes ļaudis stātot, ka šeit stādītie augļu koki līdz pat 1994 gadam nekad neesot tā īsti ziedējušu un tik pat kā nekad neesot nesuši augļus. Tikai 1994. gada pavasarī, pēc tam kad tika atslepenota informācija par notikumiem Butovas poligonā, šie augļukoki pirmo reizi esot nopietni uzziedējuši. Protams ka baznīcas pārstāvji šādu notikumu saistībā ar Butovas poligona augļu kokiem saista ar visu varenā vēstījumu!

Kā nu tur īsti bija un ir, par to man grūti spriest, bet ir viena lieta kura man šķiet nedaudz dīvaina. Burtiski aiz šīs drūmās vietas nožogojuma ir uzbūvetas vairākas ēkas, jeb tā sacīt “dāčas” (vasarnīcas)! Vietām pat šķiet, ka tās atrodas burtiski šo apzīmēto bijušo apbedījumu grāvju galā un pat nebrīnīšos, ja kāds teiktu, ka tās ir uzbūvētas arī uz nogalināto cilvēku kauliem! Nu neesmu nedz māņticīgs, nedz reliģiozs cilvēks, bet vienalga man šķiet, ka dzīvot blakus šādai drūmai vietai nav nekas patīkams un nesaprotu tos cilvēkus kuri šeit uzbūvējuši tās vasarnīcas, jeb mājas. Tā sacīt, šie ļaudis dzīvo masu slepkavību upuru kapos!

Otra lieta kas mani izbrīna ir tas, ka te nav uzstādīts neviens nopietns piemineklis šeit notikušo drūmo notikumu upuru pimiņai! Jā, ir pāris krustu un pāris piemiņas plākšņu! Ir izveidoti uzbērumi uz bijušajiem grāvjiem. Teritorija ir nopļauta, kas Krievijā nav mazsvarīgi, bet nekādu puķu dobju un stādījumu izņemot pieminētos augļukokus šeit nav. Vienīgais nopietnākais kas šeit ir redzams, tās ir pāris ar baznīcu saistītas koka celtnes.

Te nu man pretīm nāk arī kāds baznīcas drēbēs tērpies vīrs un es vēršos pie viņa. Sāku stāstīt, ka kaut kur esmu lasījis par to ka šeit esot kāda muzeja telpa, kurā var apskatīties arī nelielu ekspozīciju par Butovas poligonu. Te arī  jautāju šim vīram, kur šādu ekspozīciju varu atrast? Vīrs man atbild, ka nopietna muzeja te neesot, bet blakus esošajā baznīcā esot apskatāma neliela ekspozīcija saistībā ar Butovas poligonu. Galu galā pārmijam arī pāris vārdu. No kurienes? Vai man šeit ir bojā gājis kāds ģimenei piederīgais? U.t.t. Es savukārt apjautājos vēl par to kāpēc šeit nav ierīkots nopietns piemineklis Butovas poligona upuriem? Te nu saņemu atbildi, ka valsts institūcijas poligonu ir nodevušas Krievu pareizticīgo baznīcas pārziņā un par šo pieniņas vietu tā īsti neinteresējas. Tātad šī piemiņas kompleksa teritoriju uzkopj un pieskata baznīcas parstāvji. Savukārt par godu tūkstošiem bojā gājušiem šeit esot uzbūvēta baznīca, kura atrodas te pat pāri ielai un pie tās ir uzstādīts īpašs krusts, kurš veltīts to laiku piekoptā masveida terora upuriem.

Pateicos savam sarunu biedram par informāciju un nolemju doties uz šo baznīcu, lai apskatītu pieminēto ekspozīciju un krustu.

Butovas krusts un baznīca.

 Nonakot baznīcas pagalmā tiešām ieraugu vēl vienu,  jau lielāka izmēra krustu.  Patiesībā šis krusts ir uzstādīts par godu ne tikai šeit Butovā nogalinatajiem un tas tiešām ir īpašs krusts.

Šim krustam ir sava interesanta vēsture ar kuru var iepazīties šeit uzstādītajos stendos. Izrādās ka šis krusts esot īpaši izgatavots Solovecu salās, Baltajā jūrā, kur arī atradās viena no Staļna laika koncentrācijas nometnēm, jeb tā saucamajām zonām. Tālāk šis krusts svētceļnieku pavadībā ar upes kuģi tika transportēts uz Maskavu.

Simboliski ir arī tas, ka šis krusts tika vests cauri tā saucamajam Baltās jūras-Baltiajs jūras kanālam (Беломо́рско-Балти́йский кана́л), kuru tautā labi pazīst saīsinātā formā, kā Belomorkanal (Беломорканал).