Prespas ezers un ābolu paradīze Resene (Maķedonijas ceļojuma 4. daļa).6

Šeit ostas grīvā atrodas  policijas kuteri un laivas. Talāk kanālā sarindotas vairākas jahtas. Un ko jūs domājiet! Šeit ierīkota Maķedonijas kara flotes bāze! Jā, jā! Patiešām bāze! Vienīgais ir tas, ka šī flote sastāv no viena neliela kuģa, kurš bruņots ar nedaudz lielāka kalibra ložmetēju un vairākām ātrgaitas motoriem aprīkotām laivām, no kurām daļa ir piepūšamās.

Varētu padomāt, kam tad šāda flote te ir vajadzīga? Izradās, ka tās galvenais uzdevums paralēli ar kontrobandas apkarošanu ir cīņa ar albāņu maluzvejniekiem. Lieta ir tāda, ka Ohridas un Prespas ezeru Maķēdonijas teritorijās rūpnieciskā nozveja ir aizliegta, bet Albānijas teritorijā šāds aizliegums nepastāv. Varētu padomāt, kāda problēma! Lai tad albāņi arī zvejo savas teritorijas robežās. Bet  izrādās, ka labākie un bagātākie, zvejai piemērotie lauki atrodas Maķedoniešu kontrolētajā teritorijā un tas ir iemesls pastāvīgiem albāņu maluzvejnieku uzbrukumiem, kurus dažkārt esot nācies atvairīt pat ar ložmetēju palīdzību.

Maķedonijas  „Floti” esmu apskatījis un tagad izmetu nelielu loku pa Ohridas promenādi. Nupat sāk pamatīgi krēslot un ezeru pārņem sudraboti viļņi kuros atspīd blāzma no mākoņiem. Nu ko? Laiks doties arī uz viesnīcu un tad vakariņās.

Jautrās vakariņas.

Esmu atgriezies viesnīcā Ohridā. Lenā garā pārģērbjos un dodos uz restorāniņu pie Ohridas laivu piestātnes.

Jau pirmajā vakarā noskatīju šo krodziņu, kurā spēlē dzīvo mūziku. Tas ir krodziņš – taverna ar nosaukumu „Pie Momira”.

Drīz ieradīsies mūzikanti un sāks spēlēt, bet es tikmēr pasūtu sev vakariņās čorbu (Ohridas zivju zupa) un plašicu, kā uzkodas.

Pēc brīža ierodas muzikanti un sāk spēlēt maķedoniešu, albāņu un turku melodijas, un es pasūtu arī kaut ko stiprāku- maķedoniešu rakiju. Tad seko vēl pāris glāžu rakijas un manam galdiņam pievienojas jautra maķedoniešu kompānija. Izrādās, ka šīs kompānijas aktīvākais dalībnieks Dragans ir krustdēls vienam no muzikantiem! Vēl paris glāzes rakkijas un mūzikanti spēlē jau pie mūsu galdiņa!

Tā nu manas mierīgās vakariņas izvēršas par ļoti jautru pasākumu, kurš galu galā noslēdzas jau krietni pēc pusnakts ar kopīgu pasēdēšanu kompānijā, ar krodziņa muzikantiem!

Te nu noslēdzas mana ceļojuma 5. diena. Šodienas programma pamatā tika izpildīta, vienīgais ko nepaspēju apskatīt bija Lielās Pilsētas sala. Nekas! Kaut kas jāatliek uz citu reizi.

Rīt jau došos uz Maķedonijas reģionu, kuru sauc par Pelagoniju, kuru faktiski uzskata par Maķedonijas valstiskuma šūpuli. Kopumā pabūšu: Bitolas un Prilepas pilsētās, kalnu kūrortā Kruševo, tad mēģināšu iekarot karaļa Marko cietoksni un noslēgumā saulrietu sagaidīšu vienā no augstkalnu klosterim Treskavecā.

Pagaidām uz redzēšanaos nākamajā stāsta daļā.

21.01.2014. (spoki.lv 09.04.2016.). Pēteris Vēciņš.

Iepriekš publicētās stāsta daļas: 1.„Skopje, pilsēta ar ambīcijām”,2. „Albāņu Maķedonija, Pologa”,  3. Pareizticīgo "Jeruzaleme" Maķedonijā-Ohrida”