Pelagonija, Maķedoniešu nācijas šūpulis (Maķedonijas ceļojums 5. daļa).3

Pirmā pilsēta šeit izveidojusies jau 4.g.s. pirms mūsu ēras un tās dibinātājs bija antīkās Maķedonijas valdnieks, varenā Maķedonijas Aleksandra tēvs Filips II. Pilsēta tika nosaukta par Herāklija Linkestis (Heraclea Lyncestis). Vēlāk Pelagonijas novads kļuva par Romas impērijas sastāvdaļu un cauri šaj pilsētai tika uzbūvēts stāsta iepriekšējās daļās pieminētais romiešu ceļš Via Egnatia, kā rzultatā Herāklija kļuva par nozīmīgu tirdzniecības un amatniecības centru, un pieauga tās militārā nozīme. Sekojoši 4-6. g.s., Bizantijas laikos tā kļūst par bīskapa rezidenci. Sākot no 10.g.s., kad pilsēta nonāk Bulgārijas karaļu valdījumā tā kļūst par pašu lielāko tirdzniecības ceļu krustpunktu un centru ne tikai Bulgārijā, bet arī visos Balkānos kopumā.

Vislielāko uzplaukumu pilsēta izbauda laikā, kad tā atrodas Turku Osmaņu impērijas sastāvā. Turku valdīšanas periods ilgst no 1382. līdz 1913., kad Bitola jeb, kā turki to sauca-Monastīra, ilgu laiku bija vilajeta (administratīvi teritoriālā vienība Turcijas impērijā) galvaspilsēta un šajā vilajetā tika iekļauta tagadējās Albānijas, Maķedonijas, Kosvas teritorijas un daļa no teritorijām, kuras tagad pieder Serbijai un Grieķijai. Tālāk sekoja vairākkārtēji Balkānu kari un divi pasaules kari, kuru laikā pilsetas saimnieki pastāvīgi mainījās un pilseta atradās dažādu valstu kontrolē. Tādas bija jaunā Turku republika, Serbija, Bulgārija, Dienvidslāvijas karaliste un beigu beigās Dienvidslāviajas Federatīvā Sociālistiskā Republika.Lielu daļu no vēsturiskās apbūves Bitolā tika izpostīta pedējā-Otrā pasaules kara laikā. Tomēr vairākas celtnes ir saglabājušās līdz mūsdienām un tās pārsvarā ir turku valdīšanas laikā radītas. Tagad pēc nelielās vīna pauzes dodos, kādu daļu no tām apskatīt. Tepat pie centrālā laukuma redzamas divas mošejas. Pirmā mošeja atrodas burtiski pie laukuma vecpilsētas virzienā. Tā ir Aidar Kadī mošeja, kura uzbūvēta 16. g.s. vidū. 

Ortrā mošeja atrodas burtiski aiz upītes un ielas, un var manīt, ka tajā patreiz notiek vērienīgi restaurācijas darbi. Tā ir viena no vecākajām mošejām Bitolā, Īzaka mošeja, kura uzbūvēta 15. g.s.

Pašā laukumā, jeb precīzāk sakot, tajā izveidotajā skvērā atrodas 30 metrus augstais Saat Kula pulksteņa tornis. Par tā izcelsmes laiku patreiz nav īstas skaidrības. Vēsturiskos dokumentos minēts, ka tornis šeit atradies jau 16.g.s. un tas tapis vienā laikā ar Aidar Kadī mošeju, bet pēdējie dati liecina, ka šis tornis varētu būt uzbūvēts 19.g.s. vecā torņa vietā. Tagad protams torņa smaili rotā krusts, kurš tur uzstādīts pēc turku padzīšanas no Maķedonijas.

Pametu laukumu, šķērsoju ielu un nonāku līdz tirgum. Arī tirgus šajā vietā atrodas jau no 16.g.s. un to šeit sauc par Bezistānas tirgu. Protams, ka tas tā garajā pastāvēšanas laikā tas ticis vairākkārt pārbūvēts. Tagad tirgus sastāv no ēku kompleksa ar vairākām terasēm un ejām, kuras klāj interesantas arkveida  jumta konstrukcijas. Patiesībā gan jāsaka, ka īsta Balkānu tradicionālā tirgus atmosfēra šeit nevalda, jo šajā  tirgus ēku kompleksā tagad izvietojies kaut kas līdzīgs tirdzniecības centram ar vairākiem maziem un lielākiem veikaliņiem, un dažādām ofissu telpām. Uzraksts uz ieejas vārtiem vēsta, ka šeit tiek sniegti arī notāra pakalpojumi.

Labi, ja reiz senajā Bezistānas tirgū tirgus gars nemājo, tad tāds noteikti būs vecpilsetas ieliņās un pilsētas Zaļajā tirgū. Tur nu arī izbaudīšu Balkānos raksturīgo tirgus atmosfēru. Tātad dodos vecpilsetas, jeb Stara Čaršija ieliņu labirintā. Jā! Šī patiešām ir īpaša vecpilsēta. Šeit ir tik daudz interesantu ēku, kuras rindojas gar šaurām līkumainām ieliņām un Dragoras upes krastu.

Šeit upes krastmlā un šur, tur iekškvartālos atrodu vairākas ļoti interesantu formu mājas. Jo īpaši interesantas ir dažas ēkas, kuras atrodas uz ielu stūriem, krustojumos, no kuriem sazarojās vairākas ieliņas.

Te arī atrodu diezgan plašo Zaļo tirgu, kurā, kā jau domāju notiek plaša tirdzniecība. Tiek tirgots it viss! Man protams nekas īpašs no tā visa nav vajadzīgs, tādēļ izmetu nelielu loku pa rindām ar dārzeņiem un augļiem, un atgriežos vecpilsētas ieliņu mudžeklī.