Katrs, kurš ir bijis Lisabonā, ir izbraucis, vai vismaz ir mēģinājis izbraukt ar tramvaju. Rakstā neliels ieskats tramvaju attīstības vēsturē.
Katrs, kurš ir bijis Lisabonā, ir izbraucis, vai vismaz ir mēģinājis izbraukt ar tramvaju. Rakstā neliels ieskats tramvaju attīstības vēsturē.
Viena no iecienītākajām tūristu atrakcijām Lisabonā ir brauciens ar tramvaju. Ne jau šādu tādu, bet ar senlaicīgo 28. maršruta tramvaju. Divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, tramvajs ir īsts vintage.
Un, otrkārt, 28. maršruts brauc cauri pilsētai un caur logu iespējams aplūkot daudzus apskates objektus.
Tā apskate gan sanāk nosacīta, jo maršruts ir tik ļoti tūristu iecienīts, ka reāli tas brauciens ir drīzāk kā cīņa netikt saspiestam un mēgināt noturēties kājās. Vagoniņš parasti ir vienkārši pārbāzts. Ja tiešām ir vēlme kaut ko redzēt, ieteicams ir nenoslinkot un aiziet līdz galapunktam. Sēdvieta tāpat nav garantēta, bet iespēja ieņem normālāku stāvvietu gan. Piemēram, vagona beigās, kur ir plašāki logi un reāli kaut kāda iespēja kaut ko arī redzēt.
Bildē redzama tramvaja priekša, tāpat izskatās aizmugurē, tikai bezvadītāja vietas.
Braucot ar 28. maršrutu, ir iespējams apskatīt tiešām skaistas vietas. Te tikai dažas no tām.
Portas do Sol
Praça do Comércio
Martim Moniz
Padoms tiem, kas pošās uz Portugāli un plāno izbraukt ar 28., ir savlaicīgi iegādāties vai nu dienas biļeti, kas ir derīga 24 h un atmaksājas, ja dienas laikā tiek veikti vairāk kā četri braucieni, vai arī automātā vai kioskā uzlādēt braukšanas kartiņu. Tad atliek vien pie iekāpšanas braucienu reģistrēt un tas maksās tikai 1 eiro un 20 centus, ja nemaldos. Pērkot biļeti pie vadītāja cena, ja pareizi atceros, ir 3 eiro 80 centi.
Jāpiebilst, ka maršruts nav domāts tūristiem un ir pavisam normāls sabiedriskais transports. Man prieks, ka man vairs nav regulāri jāizmanto, jo reizēm tiešām uznāk, kā saka, besis, kad tu gaidi tramvaju 15 minūtes un, kad tas beidzot pienāk, tu pat reāli nevari iekāpt. Man agrāk bija pietura blakus mājām un tas bija vienīgais transportlīdzeklis ar ko aizbraukt pie zobārsta, kam tieši zem logiem bija pietura Es parasti izvēlējos ar kājam aiziet, nevis dusmoties uz to, ka atkal jau vietas tramvajā nav.
Daudzi jaunieši mēdz pieķerties tramvajam no ārpuses un nobraukt kādu gabalu, bet man personīgi tam dūšas nekad nepietika.
Lisabonas sabiedriskā transporta kompāniju sauc Carris. Carris dibināta 1872. gada 18. septembrī Brazīlijā, Riodežaneiro. Kompānijas mērķis bija radīt Lisabonā transporta tīklu balstītu uz americanos jeb zirgu vilktām karietēm uz sliedēm. Valdība atbalstīja šo ideju tā paša gada 14. novembrī. Carris dibinātāji bija brāļi Luciano Cordeiro de Sousa un Francisco Maria Cordeiro de Sousa.
Pirmā americanos līnija tika atklāta 1873. gada 17. novembrī. Maršruts bija posmā starp Estação da linha Férrea do Norte e Leste, mūsdienu Santa Apolónia, un Boa Vista molu, mūsdienu Santos.