Tālak mans ceļš ved pa Zaborjes rajona ieliņu kura izvietojusies paralēli Naras upei. Te atkal parādās vairākas interesantas ēkas. Patiesībā šis Zaborjes rajons izsenis esot bijis slavens ar to, ka šeit dzīvojuši vairāki turīgi pilsētas tirgotāji un amatnieki. Tādējādi te arī esot atradušās vairākas tiem laikiem modernas un labi koptas mājas, un saimniecības, kuru teritorijas esot apjozuši iespaidīgi žogi.
Pastāv viedoklis, ka šie žogi arī ir radījuši šī rajona nosaukumu. Tā tad: Aiz žoga: kriev.- za zaborom (за забором)- Zaborje (Заборье). Protams ka to laiku žogi nebija – bleķa žogi, kādus te varam redzēt šodien! Ticamāk ka tie bija veidoti no koka un tie drīzāk bija pietiekoši bagātīgi izgreznoti ar dažādiem kokgriezumiem, un dekoratīviem metāla elementiem.
Ejot tālāk, gar ielu seko arī vairākas diezgan bēdīga izskata mājiņas. Un atkal tie logi! Nu paskats briesmīgs! Trešdaļa mājas ar plastikāta logiem, trešdaļa ar koka logiem un daļa logu nav vispār, jo šķiet tur esošais dzīvoklis kaut kad ir piedzīvojis ugunsgrēku!
Nākamā seko kāda īpatnēja būve. Spriežot pēc tā, ka to ielenc iespaidīgi žogi kurus klāj dzeloņdrāšu kamoli secinu, ka šī buve ir cietums.
Aiz šī cietuma iela kļūst dubļaina un nākas jau laipot pa tās nomalēm. Te nonāku pie ēkas, kurā acīmredot atrodas pilsētas pirtis. Par to liecina tas, ka ļaudis šurp ierodas ar pirts slotām.