Kas tad ir šie Gorani? Gorani ir Kosovas islāmticīgie slāvi, kuri kompakti dzīvo tieši šeit pašos Kosovas dienvidos, Šarplaņinas kalnos un ielejās . Šķiet, ka kādā no iepriekšējām stāsta daļām jau pieminēju bošņakus, kuri faktiski ir Bosnijas un Hercogovinas islāmticīgie slāvi. Bošņaki dzīvo arī Serbijas, Melnkalnes un Horvātijas teritorijās. Dažkārt Kosovas slāvus goranus daudzi arī pieskaita pie bošņakiem, bet man šķiet, ka tas tā īsti nav pareizi. Šeit tos dēvē par goraniem. Tāpat slāvi kuri ir musulmaņu reliģijas piekritēji dzīvo arī Maķedonijas teritorijā, kur tos dēvē par torbešiem un Bulgārijā, kur tos dēvē par pomakiem. Gorāni pēc valodnieku un vēsturnieku domām ir etniska Kosovas serbu kopiena, kura pēc turku invāzijas ir pieņēmusi islāmticību. Gorānu valoda ir stipri līdzīga serbu valodai, bet tā ir piesātināta ar daudz turcismiem un albānismiem. Sāotnēji islāmticīgie slāvi dzīvoja gandrīz visā Kosovas teritorijā, bet laika gaitā lielā daļa to asimilizējās albāņu vidē un uz šodienu tie ir saglabājušies tikai šeit Šarplaņinas kalnu novados. Goras, jeb Dragašas kopienas teritorijā islāmticīgie slāvi sastāda lielāko daļu no kopējā iedzīvotāju skaita. Jāsaka gan, ka pēdējos gados daudzi gorāni sevi tiešām sāk asociēt ar bošņakiem, vai pat dokumentos uzrāda, ka viņi ir albāņi, bet tajā pat laikā sadzīvē tie joprojām lieto savu valodu. Galu galā vēl jāpiebilst, ka līdzīgi, kā visā Kosovā arī šeit dzīvo ievērojams skaits čigānu tautbas ļaužu.
Šarplaņinas kalnu sniegotās virsotnes.
Labi! Par goraniem esmu pastāstījis un varam turpināt ceļu. Aiz Dragašas ceļš ved jau pa ieleju, kura pakāpeniski pārtop diezgan iespaidīgā aizā. Pa ceļam šķērsojam ļoti interesantu kalnu ciematu Kruševo un tad seko straujš kāpums pret kalnu.
Tālāk seko vēlviens ciems, kurš jau ir krietni paliels. Mēs latvieši drīzāk to varetu saukt par pilsētu. Tātad esam nonākuši līdz Restelicai, kura faktiski ir pēdējā un tālākā uz dienvidiem esošā apdzīvotā vieta Kosovas teritorijā. No visām pusēm Restelicu ieskauj vareni kalni pa kuru virsotnēm ved Kosovas valsts robežas. Uz rietumiem aiz kalniem atrodas Albānija, bet uz austrumiem atrodas viena no Šarplaņinas kalnu grēdas virsotnēm Titov verh aiz kuras atrodas Maķedonijas teritorija. Šīs kalnu grādas pretējā nogāzē Popova šapka kalnu slēpošanas kūrortā jau pabiju pagājušajā gadā un par to stāstīju iepriekš publicētā stāstiņā par manu Maķedonijas ceļojumu-„Pologa-albāņu Maķedonija”.
