Kosova 4. daļa: No Albāņu alpiem līdz Šarplaņinas kalnu sniegotajām virsotnēm.7

Kopumā aprobežosimies ar Džakovas pilsetas panorāmas apskati no virs tās esošā kalna, bet pirms nonākam tajā izdarām pavisam īsu pieturu pie pilsetas katoļu baznīcas. Tālāk sekojam līdz nelielam laukumiņam un jau braucam augšup kalnā pa pilsētas šaurajām ieliņām. Te arī nonākam virsotnē kurā atkal norit vērienīgi būvdarbi. Te nu cenšamies starp būvmateriāliem un būvgružiem atrast kādu taciņu līdz vietai no kuras iespējams uzņemt kādu panorāmas skatu. Galu galā tādu atrodam.

Pa labi lejup varam redzet jau tikko apskatītās katoļu baznīcas spices aiz kurām tālumā vīd Albāņu Alpu kalnu silueti.

Pa kreisi paveras visai plaša Metohijas līdzenuma panorāma un tās fonā, tālumā jau var saskatīt Milanovaca Plaņina kalnu siluetus.

Savukārt pašā kalna pakājē atrodas Džakovas pilsētas centrs, kuram pa vidu slejas XV g.s. būvētās centrālās pilsētas  mošejas minareti. Acīmredzod ap šo mošeju arī ir izvietojies tikko pieminētais Vecais pilsetas tirgus-bazārs, kurš tur atrodoties jau no XVII g.s. Kosovas ceļvežos šis tirgus tiek minēts kā apmeklēšanas vērta vieta. Pēc 1999. gada ugunsgrēka tirgus esot pilnībā atjaunots un tagad tas esot iecienīts starp šopinga mīlētājiem. Ticams, ka tā arī ir, jo par ko līdzīgu pārliecinājāmies vakar, kad pabijām Pejas pilsetas vecajā tirgū.

Tā, kā vakar mani līdzbraucēji jau izbaudīja šopnga priekus Pejas tirgū nav liela nelaime, ka šodien palaidīsim garām šo tirgu. Tādēļ tagad dodamies atpakaļ lejā uz pilsetu, kur piestāsim iepriekš pamanītajā laukumiņā netālu no katoļu baznīcas, pie kura atradās pāris ātrās ēstuvītes. Kādā no tām ieturēsim vieglas un ātras vēlās pusdienas.

Izrādās, ka veikaliņi, kafejnīcas un dažādas amatnieku darbnīciņas dažās šķērsielās pie  šī laukumiņa arī izskatās diezgan interesanti. Droši vien kaut ko līdzīgu mēs redzetu, ja būtu devušies uz pilsētas Veco tirgu.

Te arī atrodam nelielu kafejnīcu, kurā ieturām pusdienas. Kā jau teicu notiesāsim kaut ko vienkāršu, vieglu un ātri pagatavojamu. Šoreiz tie ir bureki (albāniski –byrek). Patiesībā tie ir kaut kas līdzīgs mūsu pildītām pankūkām tikai pildījums tiek ievīstīts slāņainā mīklā. Pildījums šādiem burekiem var būt visdažādākais. Pārsvarā tie pildīti ar dārdeņu sacepumu un dažādu sieru piejaukumu, vai tikai pliku sieru, bet dažkārt tie ir  pildīti arī ar maltu gaļu. Protams, ka Bureks nav tikai albāņu ēdiens. Tos ar nedaudz atšķirīgiem nosaukumiem sastapsiet gan Turcijā, gan Kaukāzā un Tuvajos austrumos,kā arī Kosovas kaimiņu valstīs.

Pēc novēlotajām pusdienām pametam Džakovas pilsetu un turpinām ceļu Prizreņas virzienā. Pēc kādu nepilnu 10 kilometru brauciena nonākam jau pie iepriekš pieminētā tilta, kuru biju plānojis apskatīt. Tas tā pat, kā jau tikko redzētais Tabaketas tilts atrodas blakus jaunajam tiltam un atkal šķērso Erenikas upi. Šis ir tā saucamais Terzive (Ura e Terzive) tilts. Tilta garums sasniedz 190 metrus un tas sastāv no 11 arku laidieniem.