Tuvojoties klosterim nākas šķērsot bruņotu kontrolposteni. Kaut ko līdzīgu jau sastapām iepriekšējās dienās pie Gazemistānas memoriāla un Pečas patriarhijas, tikai šeit bruņotā apsardze ir daudz nopietnāka, kā iepriekšējos objektos. Kārtējo reizi tiek pārbaudītas mūsu pases, bet atšķirībā no iepriekšējām reizēm mūsu pases netiek paņemtas ķīlā.
Vēl paris simtu metru brauciena un uz kalnu fona jau pamanām klostera dārzus, ēkas un nožogojumus. Tālāk nonākam laukumiņā pie klostera vārtiem, kur ieraugām noparkotus trīs autobusus ar Serbijas nummura zīmēm. Tātad uz šejieni ierodas arī serbu tūristi un iespējams svētceļotāji.