Kaukāza valdniece Vladikaukāza.17

Galu galā Kazbeks piedāvā man nelielu ekskursiju viņa pavadījumā. Daudz laika tas neaizņemšot, saka Kazbeks. Tā nu pļāpājot Kazbeks nemanot atbrīvojas arī no otra vīra, kurš sākotnēji arī iesaistījās diskusijās, bet vēlāk, kad pārgājām no anekdotēm uz nopietnām sarunu tēmām, vairs nespēja izsekot līdzi sarunām un atdeva iniciatīvu Kazbekam. Tad nu sākam nesteidzīgu pastaigu pa Miera prospektu. Kazbeks man parāda vairākas vēsturiskas ēkas, kuras izvietojušās gar Miera prospektu un dažās šķērsieliņās.

Kazbeks saka, ka šī prospekta garums esot aptuveni viens kilometrs un viņš kā pensionārs, kuram ne par ko īpaši nav jārūpējas, katru dienu izstaigājot šo prospektu vairākas reizes. Te viņš sastopot paziņas, papļāpājot ar tiem, uzspēlējot šahu un nardus, un tā pavadot gandrīz visu dienu. Viņš te zinot visu; Ir ļaudis kas šeit apgrozās, ir visas ēkas kas atrodas šajā prospektā, kā arī zinot šo ēku un pilsētas vēsturi kopumā. Tā viņš man parāda ēkas, kurās cariskās Krievijas laikā atradās viesnīcas: „Imperiāls” un „Parīze”. Tā pat viņš parāda arī vairākas ēkas, kuras tajos laikos piederējušas dižiem un vareniem Vladikaukāzas uzņēmējiem, politiskajiem darboņiem un militāristiem.

Kazbeks vēl pastāsta interesantu lietu iz vēstures. Izrādās ka lielu daļu no šeit redzamajām ēkām esot cēluši ieceļotāji no Eiropas zemēm. Te esot nami, kurus būvējuši: šveicieši, beļģi, francūži un poļi. Protams ka vis lielākā daļu ieceļotāju tad esot bijuši vācu izcelsmes. Kazbeks saka, ka tā laika cara armijā bez maz vai katrs otrais virsnieks esot bijis vācu tautības. Tā pat uz Kaukāzu un Vladikaukāzu esot ieradušies vairāki nopietni vācu izcelsmes fabrikanti, kuri Vladikaukāzu izvēlējušies par dzīves vietu un šeit viņi izveidoja savus uzņēmumus. Tas tā esot turpinājies līdz brīdim, kad Krievija iesaistījās Pirmajā pasaules karā un sāka karot pret Vāciju. Pēc tam notika revolūcija un attiecīgi viss pārējais art to saistītais. Tad ārzemju izcelsmes ļaudis Kaukāzu pameta, vai nu arī tie tika padzīti. Tagad kā piemiņa no tiem laikiem esot saglabājušās tikai eiropeiska izskata celtnes, kuras Vladikaukāzai piešķir Eiropas pilsētas vaibstus.

Arī es nevaru noliegt, ka šeit tiešām valda Eiropas arhitektūras tendences. Vairāki nami tiešām ir līdzīgi tiem, kādus var sastapt vairums Eiropas pilsētu un ja zem bildēm nenorādītu, ka tās uzņemtas šeit Kaukāzā droši varētu padomāt, ka tās tapušas kaut kur Eiropā, jeb Krievijas Sanktpēterburgā.

Turpinot stāstu Kazbeks saka, ka viņu ļoti satraucot šo ēku un visas Vladikaukāzas vēsturisko celtņu liktenis. Pēdējos gados esot bojā gājušas vai tikušas izkropļotas vairākas vēsturiskās celtnes. Šeit pat, gar Miera prospektu, esot vairākas ēkas, kuras pēc veiktajiem rekonstrukcijas darbiem ir zaudējušas savu vēsturisko izskatu un vērtību. Jo īpaši Kazbeku šokējot tas, ka senajām ēkām tiekot uzstādīti modernie plastikāta logi un uz tām tiekot izvietotas arhitektūras ansamblī neiederīgas reklāmas un baneri. Ko te piebilst? Pats par to esmu šokēts! Tikko pabiju Maskavā un Piemaskavas pilsētiņā Serpuhovā, kur saskāros ar līdzīgām problēmām. Šķiet vēstures pieminekļu saglabāšanas problēmas pastāv visā Krievijā kopumā.

Tā nu pļāpājot esam nonākuši līdz laukumam, kurā atrodas divi pieminekļi. Viens no tiem ir kārtējais Krievijas „Ļeņineklis” un izrādās, ka Ļeņina vārdā jo projām tiekot dēvēts arī šis laukums. Savukārt otrs, savdabīga izskata piemineklis, esot veltīts osetīniešu tautas eposa varonim nartam Soslanam.