1830 gadā Gibraltārs iegūst Lielbritānijas kolonijas statusu. 1967 gada referendumā Gibraltara iedīvotaji nobalso par palikšanu Lielbritānijas sastavā, kas vēj jo vairāk saspīlē attiecības ar Spāniju un tad Seko 17 gadu liels periods, kurā Spānija slēdz robežu ar Gibraltaru. Satiksme ar Gibraltāru šajā laikā iespējama tikai pa jūru vai gaisu.
Tikai pēc Spānijas diktatora Franko nāves 1975 gadā un sekojošā Spānijas demokratizācijas procesa, tiek atjaunota sauszemes satiksme starp Spāniju un Gibraltaru.
Un tā mēs beidzot esam tukuši pāri robežai starp Spāniju un Gibraltāru. Sauzszemes robeža nav gara. Tā ir tikai kādus dažūs simtus metru gara, starp Vidusjūru un Gibraltāra līci. Aiz robežas nākas atkal apstāties, jo izrādās, ka ceļš ir slēgts lai varētu nosēsties kārtējā lidmašīna. Ceļš uz pašu pilsētu krusto lidlauka skrejceļu un kad lidmašīnas nosēžas vai paceļas tiek aizvērta barjēra un satiksme tiek apturēta. Laikam mēs esam ieradušies laikā, kad sakrīt vairāku reisu ielidošana un izlidošana, un tas ir iemesls lēnai kustībai pie robežas, jo robežu šķērsojušām automašīnām nav kur palikt un šādos brīžos pasu kuntrole tiek apturēta lai pagaidītu brīvu vietu transporta kustībai.