Dondijurt. Visa Čečenija vienā pagalmā?! (Dižo vain-ahu zemes 6. daļa).7

Ļoti interesanti ir tas, ka Čečenijā vairākās vietās esot iespējams atrast akmeņus ar fosīlijām. Kaut ko tamlīdzīgu biju redzējis Ziemeļāfrikas valstīs, bet nebiju iedomājies, ka tādas var bieži atrast arī šeit Kaukāzā. Un vēl! Šeit ir atrasti arī dinozauru kauli un daži šadu kaulu fragmenti atrodas arī šeit Dondijurt muzejā.

Tā pat šeit ir apskatāmi seni no akmens veidoti priekšmeti dažādu darbarīku un lielgabalu ložu veidolā, kā arī dažādi no akmens un māla veidoti materiāli, kuri agrāk tika  izmantoti būvējot ēkas.

Talāk seko diezgan plaša seno kapakmeņu kolekcija. Vecākos no šādiem akmeņiem rotā iegravētas piktogrammas un dažādi simboli. Adams saka, ka pēc šiem zīmējumiem uz kapakmeņiem ir iespējams noteikt, kāda dzimuma cilvēkam tas bijis veltīts un kāda amata meitars šis cilvēks savas dzīves laikā ir bijis. Daudzus kapakmeņus rotā arī teksti arābu drukā. Tātad šie akmeņi veidoti vēlāk, kad čečeni sāka apgūt islāmu un rakstībā izmantoja arābu burtus.

Pēc akmeņu kolekcijas apskataes dodamies dziļāk Dondijurt muzeja teritorijā kur seko vairāki improvizeti tematiskie pagalmi. Pirmais no tiem veltīts smēdes, jeb kalves tēmai. Šeit apskatāmi dažādi kalēja darbarīki un metāla izstrādājumi. Izrādās ka arī Adama tēvs esot bijis kalējs un arī pašam Adamam jaunībā nācies šo to apgūt no tēva amata. Starpcitu pat šī muzeja nosaukums esot radies tieši pateicoties kalēja amatam. Vietējie ļaudis savulaik Adama tēvu esot iesaukuši par kalēju Dondi. Kāpēc? Pavisam vienkārši! Kad kalējs ar āmuru kaļ  dzelzi izdodas skaņa: „donn-dinn, donn-dinn”. Tādējādi apkārtnes bērni un vēlāk arī pieaugušie vietējo kaleju arī nodēvēja par kalēju Dondi. Vēlāk ļaudis šādi sāka dēvēt arī pašu Adamu. Savukārt kad Adams sāka veidot šo muzeju viņš to arī nosauca par godu sava tēvam kurš bija  cienījams starp vietējiem ļaudīm un kuram tika dota šāda interesanta iesauka. Tātad Dondijurta, jeb Dondi-jurt. Tā kā čečenu valodā „jurt” nozīmē pilsēta, jeb liela apdzīvota vieta, tad latviski sakot šo muzeju var saukt par Dondi pilsētu.

Aiz improvizētās smēdes saistoši seko zirglietu meistara pagalms. Protams ka šeit izstādīti vis dažādākie priekšmeti un aprīkojums kas saistīts ar zirgiem. Šeit var apskatīt, gan sedlus, gan pajūgus un ratus, gan dažadus rīkus ar ko šie rati un sedli tika izgatavoti. Viens no vērtīgākajiem šinī pagalmā apskatāmajiem eksponātiem ir rati, jeb rikša, kura pagājušā gadsimta sākumā esot piederējuši vitējā miesta stārastam (priekšniekam).

Burtiski te pat blakus atrodas arī improvizēta galdnieku darbnīca. Lai pagatavotu ratus senos laikos bija nepieciešama dažādu meistaru sadarbība! Tādējādi arī šeit kalēja, galdnieka un zirglietu maistaru darbnīcas atrodas blakus viena otrai, savstarpēji papildinot viena otru.

Sekojoši Adams parāda paris avotus, jeb imrovizētas dzeramā ūdzens ņemšanas vietas. Tādas muzeja teritorijā ir vairākas.