Sveicināti! Nu tad beidzot esmu pabeidzis stāstu par manu ceļojumu Čečenijas republikā. Sākumā biju iedomājies, ka stāsts sastāvēs no trīs daļām, bet rakstot sapratu, ka stāstāmā ir tik daudz un to visu saspiest trijās, četrās un pēctam pat piecās daļās neizdosies. Gala rezultāta esmu sarakstījis sešus stāstus, par Čečeniju.
Dondijurt. Visa Čečenija vienā pagalmā?! (Dižo vain-ahu zemes 6. daļa).7
253
0
Autora bilde
Pirmos piecus stāstus, jeb stāsta daļas, no sērijas „Dižo vainahu zemes” jau esmu publicējis iepriekš un ja ir vēlēšanas tad tos var izlasīt šeit draugiem.lv.
Stāsta 1.daļa: Groznija.
2.daļa: Pa Kaukāza karu takām, čečenu zeme Ičkērija.
3.daļa: Čeberloja un čečenu tautas traģēdija „Pavēlēts aizmirst”.
4.daļa: Šaroargunas aiza un vareno Čečenijas kalnu noslēpumi.
5.daļa: Čantija un leģendārā čečenu saules zeme-Malhista.
Šajās stāsta daļās stāstīju: par Čečenijas galvaspilsētu Grozniju, par vēsturiskiem notikumiem sākot no seniem laikiem līdz Kaukāza kariem, kā arī par traģiskiem notikumiem kas satricināja Čečeniju un pārējās vainahu zemes 1944. gadā. Nedaudz pastāstīju arī par čečenu ģiemeņu un dzimtu tradīcijām, par čečenu kopienu teipu un tukhumu veidošanas principiem, un tajos pastāvošo kārtību. Tāpat īpaši pieminēju dažus Čečenijas novadus kuri zīmīgi ar savu savdabīgo vēsturi un tradīcijām, kā arī pieminēju dažus dižus un cienījamus vīrus, kuri atstājuši neizdzēšamas pēdas šo novadu, Čečenijas un visa Kaukāza vēsturē.
Autora bilde
Tagad dosimies uz Urusmartanas pilsētu, kur paviesosimies ļoti interesantā brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā Dondijurt, kuru vairāku gadu garumā neatlaidīgi veidojis entuazists un savas tautas tradīciju, un vēstures pētnieks Adams Satujevs. Šī vieta un tās saimnieks mani īpaši pārsteidza un tieši tāpēc šo stāsta daļu nosaucu „Dondijurt- visa Čečenija vienā pagalmā?!”. Savukārt pašā ceļojuma noslēgumā atgriezīšos Groznijā un tad veikšu nelielu kopsavilkumu, un nedaudz padalīšos ar lietderīgu informāciju, kura varētu noderēt kādam kurš vēlās apceļot šo brīnišķīgo Kaukāza zemi- Čečeniju.
Pametam Čečenijas kalnus.
Tā nu ir pienākusi mana Čečenijas ceļojuma sestā diena un mēs pārlaidām otro nakti viesu namā Astar Tazbiči aulā. Šorīt paguļam nedaudz ilgāk, jo pēc četrām pavadītām dienām Čečenijas kalnos esam diezgan paguruši. Patiesībā mums tā īsti nav vajadzības steigties, jo mums paredzētā tikšanās Dondijurt muzejā ir nozīmēta uz pusdienlaiku un līdz šim muzejam, kurš atrodas Urusmartanas pilsētā ir jābrauc kādas pāris stundas.
Reklāma
Autora bilde
Ap pulkstes 10.00 viesunama saimniece aicina mūs brokastīs. Pēc brokastīm vēl pārmijam pāris vārdus ar viesunama saimnieku Alhazūru un varam doties ceļā. Atvadāmies no saimnieces un Alhazūrs mūs pavada līdz vārtiem. Novēlam veiksmi un visu to labāko arī Alhazūram un pametam šo lielisko, un viesmīlīgo viesu namu Tazbiči aulā.
Autora bilde
Šķērsojam Itumkali, Kokadojas un Uškalojas aulus. Garām paslīd vakar apskatītie Uškalojas torņi.
Autora bilde
Tālāk ceļš ved pa šauro Čantiargunas aizu. Vietām brauktuve atrodas burtiski virs stāvajām klintīm un lejā aizas dibenā plosās Čantiargunas upes krāces.
Reklāma
Autora bilde
Aiz kārtējā pagrieziena parādā Gučumkale auls un tā mošeja, kura atrodas burtiski uz stāvas klints virs Čantiargunas upes.
Autora bilde
Braucot pa Čečenijas kalniem un jo īpaši pa šo ieleju vairākās vietās var sajust tādu kā puvušu olu smaku. Izrādās tā ir sēra smaka, kas izdalās no neskaitāmajiem sēravotiem kuru šeit ir cik uziet. Ik pa gabalam var manīt, ka upē ietek strauti ar īpatnēji zilu vai rūsganu ūdeni. Tāpat visai bieži var manīt arī ar minerāliem apaugušas klintis. Tās tādas ir, jo no šo klinšu spraugām plūst ļoti spēcīgi mineralizēts ūdens.
Autora bilde
Reklāma
Autora bilde
Braucot tālāk seko ļoti stāvi klinšaini krasti un nogāzes, kuru plaisās izveidojušies neskaitāmi mazāki un lielāki ūdenskritumi. Tātad mēs esam nonākuši līdz Nihalojas aulam, kurš slavens ar tā apkārtnē esošajiem neskaitāmajiem ūdenskritumiem un īpašajiem klinšu torņiem.
Autora bilde
Patiesībā lai iepazītos ar Nihalojas apkārtnē esošajiem objektiem būtu nepieciešama vesela diena, jo lielākā daļa to atrodas salīdzinoši grūtui pieejamās vietās. Piemēram, jau pieminētie klinšu torņi un iedobes kur tie tika būveti atrodas salīdzinoši augstu kalnā, grūti pieejamās klintīs. Labos laika apstākļos šīs būves varot saskatīta arī no ielejas, bet tā kā šodien laiks ir lietains kalnus klāj mākoņi un migla, un neko tā īsti nav iespējams saskatīt.
Urusmartana.
Esam šķērsojuši Nihalojas aulu un aiz tā seko Šatoja, kurā pabijām jau aizvakar. Vēl seko neliels brauciens un pavisam drīz kalni paliek mums aiz muguras. Tātad esam nonākuši Čečenijas līdzenumā. Pie Atagi ciema pagriežamies pa kreisi un sekojam Urusmartanas virzienā.
Tev patiks šie raksti
