Černobiļa. Tās noslēpumi un realitāte.85

 Aiz tilta autobuss apstājas un mums tiek nodemonstrēta filma par to, kāda Pripjata izskatījās pirms katastrofas

Īsumā piebildīšu,  ka Pripjata ir pilsēta kurā agrāk dzīvoja vairāk kā 50 tūkstoši iedzīvotāju un tajā pārsvara dzīvoja jauno speciālistu ģimenes. Tātad tā bija jauna pilseta, kura tika  dibinata tikai 1970. Gadā,  ar gados jauniem iedzīvotājiem no kuriem nevienam pratā nevarēja ienākt, kā pavērsīsies pašu un viņu pilsētas liktenis!

Pēc filmas noskatīšanās sākam virzīties mirušās pilsētas centra vircienā pa bijušo bulvāri, kurš nosaukts Ļeņina vārdā. Autobusa skaļruņos tiek atskaņots ieraksts, kāds tika izziņots Pripjatas iedzīvotājiem trīs dienas pēc katastrofas. Jā! Tikai pec trīs dienām, kad lielā daļa iedzīvotāju jau bija nodzīvojuši simtiem un pat tūkstošiem reižu paaugstinātā radiācijā. Ziņojuma teksts liecina, ka šī būs īslaicīga evakuācija uz dažām dienām. Nevienam tajā laikā pat prātā neienāca, ka tas notiks uz visiem laikiem! Ļaudīm tika lūgts paņemt līdzi tikai nedaudz pārtikas ceļam un dokumentus. Skarbi, bet fakts!

Pilsētas ielas tā aizaugušas ar kokiem un krūmiem, ka brīžiem grūti saprast, kur ir iela, kur mežs. Daudzstāvu ēkas caur biezokni  ir tik grūti saskatāmas, ka varētu padomāt, ka to te nav vispār. Tikai vērīgi ieskatoties šajos džungļos var manīt šo ēku drūmās logu ailes.

Daudz maz ēkas var saskatīt tikai tad kad esam iebraukuši pilsētas centrālajā laukumā. Šeit ap laukumu atradās vairākas svarīgas sabiedriskās ēkas. Skats padrūms. Pa labi redzama bijusī viesnīca „Poļesje”, bet pa kreisi, laukuma galā daudzstāvu ēka ar padomju ģērboni uz jumta.

Visai īpaši izskatās bijušā kultūrs nama „Enerģētiķis” ēka. Tāpat ap laukumu atradās arī citas sabiedriskas celtnes, kā piemeram pasts, izpildu komiteja un dažādi veikali.

Daudzās ēkās lietas ir palikušas tā, kā tās atstātas pametot pilsētu. Veikalos ir redzami plaukti, kases aparāti, dzīvokļos pa logiem var manīt mēbeles. Šeit atbildot uz jautājumiem par atstāto iedzīvi un attiecīgi marodieriem mūsu grupas vadītājs nedaudz izkliedē izplatītos mītus par masveida marodierismu Černobiļas aizliegtajā zonā. Viņš stāsta, ka sākotnēji tiešām ļaudis pameta pilsētu tik pat, kā vienā apģērbā. Pēc kāda laika, kad visi jau saprata, ka pilsētā nebūs iespējams atgriezties tik drīz, ļaudīm tika dota iespēja atgriezties savās mājās un milicijas uzraudzībā savākt kādas vērtīgākas lietas. Tā tas arī notika, bet izvest tās varēja tikai pēc radiacijas līmeņa pārbaudes. Lietas kuras bija stipri radio aktīvas nācās atstāt kontrol posteņos. Visu šo laiku pilsēta bija apjozta ar dzeloņstiepļu žogu un to kontrolēja armija, un milicija. Pēc kāda laika, kad iedzīvotājiem bija dota iespeja šo to savākt armijas pārstāvji organizēja atlikušo vērtīgo mantu savākšanu un nogādāšanu speciālās noliktavās. Pārsvarā tā bija elektronika: televizori, ledusskapji un tā tālāk. Vēlāk šīs lietas tika iznīcinātas un apglabātas speciālās radioaktīvajās kapsētās.

Protams, ka bija vieta arī mrodierismam, bet ne tādā apmērā, kā daži bieži to pasniedz. Marodieri jau krietni vēlāk tika pie guvuma- parsvarā metāllūžņu veidā. Visizplatītākais guvums bija apkures radiātori un kabeļi, kurus varēja iegūt ar lielu risku nelegāli šķērsojot zonas robežas. Šeit piebildīšu ka Ukrainas likumdošana paredz kriminālatbildību par nelegālu atrašanos aizliegtajā zonā un vēl jo vairāk, par priekšmetu izvešanas no tās.

Ok! Par marodieriem parunājam un ejam talāk. Sadalamies četrās grupās, kur katru pavada kāds no mūsu grupas pavadoņiem. Es tā pieslīpējos grupai, kuru vada mūsu Čērnobiļas speciālists. Tā laikam būs interesantāk! Pēc nelielas papildus informācijas par to, ka mēs it kā nedrīkstam ieiet pamestajās ēkās drošības apsvēruma dēļ, varam turpināt pārgājienu pa Pripjatu. Burtiski aiz kultūras nama atrodas pilsētas atpūtas parks, kurā atradas dažādas ātrakcijas. Pirmais ko ieraugām ir autodroms. Droši vien vissi bernībā ir ņēmuši dalību šādā atrakcijā. Šodien šeit ierasto elektro automobiļu skaņas un mūzikas vietā valda klusums. Viss pamests un aizaudzis. Tāds iespaids, ka automobiļi pamesti, kā pēc kārtējā brauciena! Tālāk seko sarūsējušas šūpoles un karuseļi, kuru kāpnes jau sen sapuvušas.