Viens zvaigžņu stars no zvaigžņu spieta
Mums katram tieši sirdī krīt,
Jo tieši sirdī ir tā vieta,
Kur Ziemassvētku brīnums mīt.
***
Šim vakaram - spožākās zvaigznes,
Šim vakaram - baltākais sniegs,
Bet gaišāks par svecītēm eglē,
Lai sirdī nāk cerību prieks.
***
Tā gaisma ko izstaro svece,
Tas gaišums, kas liesmiņā plīvo,
Izplēn, pazūd un gaist.
Bet, gaisma, kas cilvēkā dzīvo
Un siltums, ko izstaro sirds-
Tas nezūd. Tas paliek.
***
Ar viegliem sniegpārslu soļiem
Manas domas pie tevis iet.
Neaizver savas durvis,
Neaizver sirdi ciet.
Gribu kaut īsu brīdi
Pabūt blakus, tad iet.
Citi to nesapratīs-
Viņi domās, ka snieg.
***
Ziemassvētku vakars kad satumst aiz loga,
Zaigot sāk zvaigznes kā dimanta pogas,
Spīd zelta mēsess, mirdz sudraba sniegs,
Ir bagāts ik viens, ja vien sirdī mīt prieks.
***
Es palūgšu baltajam enģelim,
Kurš man tik pazīstams šķiet.
Lai aiziet pie tevis un palūko,
Kā tev šajos Ziemassvētkos iet?
Lai uzliek roku uz pleca,
Un nekad vairs nenoņem nost.
Lai liktens asie zobi,
Jaunas brūces nespēj vairs kost.
Es palūgšu baltajam enģelim,
Kurš man tik pazīstams šķiet,
Lai pēc tumsas nāk gaisma,
Un projām vairs neaiziet.
***
Ir tik labi sapņot par laimi,
Vel jo labāk uz mūžu to gūt,
Šajā skaistajā Ziemassvētku naktī
Es jums novēlu Laimīgiem būt.
***
Klusums visapkārt un norimst pat vēji,
Vien zvaniņu skaņas tālumā skan,
Tur kamanas viegli velk kumeļi bēri,
Un priecīgus Ziemassvētkus atsūta mums.
***
Eglīte pušķota priekšā kad mirdz,
Savādi katram pukstēt sāk sirds.
Cilvēka dvēsele dziļāk tad jūt,
Skaistākam, labākam gribas tam būt.
***
Sniegpārslas krīt un paliek tev plaukstās.
Sildīt grib tos, kam sirdis ir aukstas.
Pasmaidi sev un pasaulei arī,
Balts, lai it vis, ko dzīvē šai dari.
