Laika gaitā katrā ģimenē izveidojušies kādi paradumi, kas bieži vien kļuvuši par tradīciju, kā pavadām šos svētkus. Man tie ir izveidojušies par tīri ģimeniskiem svētkiem. Kad bērni bija vēl mazi un dzīvoja pie mums, gan tad, kad izauga un katrs aizgāja savā dzīvē. Arī Ziemassvētku vecītis vienmēr bija nemanāmi ienācis un salicis dāvanas zem eglītes jau 24. decembrī. Tad parasti iededzām arī bērnu izgreznoto eglīti.
Pirmā mazmeita piedzima 25. decembrī un ienesa korekcijas. Ja līdz šim 25. decembris tika atzīmēts brīvā režīmā, tagad katru gadu šajā dienā visi pulcējamies tur, kur dzīvo mazmeita. Sākumā Pārdaugavā, tad Ropažu ielā, bet tagad , kad pati jau liela un dzīvo savā Rīgas miteklī - pulcējamies pie viņas. Tā bija arī vakar.
Man par tradīciju ir kļuvis uz katru mazmeitas dzimšanas dienu izcept kādu kūku. Pagaidām nav izlaista neviena reize, kaut pēdējos gadus vienmēr šķiet, ka tā jau mana pēdējā reize.
Šis nebūs mans ierastais recepšu raksts, bet epizodes bildēs no maniem Ziemassvētkiem.
Žēl, ka man nav tik mīļa omīte kā tu!
Es diemžēl savas omītes un opīšus nepiedzīvoju, jo mammai piedzimu 42 gados! Tāpēc biju mīlēts un lolots kā kartupelīts gulaga nometnē!
Neesmu nevienā Latvijas rotaļlietu veikalā tās lellītes redzējis!