Krāpnieki, blēži, lielāka un mazāka mēroga viltnieki ir bijuši, kamēr vien pasaule pastāv. Par pašiem lieliskākajiem mēs nekad neuzzināsim, ja vien viņus kādreiz nepieķers vai neatklās viņu nodarīto. Esmu pārliecināts, ka tādi arī eksistē starp mums. Viņi nodarbojas ar savām lietām un jūtās pārāki par pārējiem. Ne tāpēc, ka iedomīgi, bet viņi tādi arī ir, ja spēj apiet visus likumus bez manāmām sekām.
Šis apraksts arī atbilstu Viktoram Lustigam, kurš, neskatoties uz savu spīdošo prātu, izvēlējās krāpnieka ceļu. Protams, ka bez gudrības labs blēdis nesanāks, bet viņš bija izcils. Lai arī noķerts ap 50 reizēm, viņu nācās atlaist, jo nebija pierādījumu pret viņu. Beigu beigās tomēr atradās iemesls, lai viņu ieiktu Alkatrasas cietumā. Bet tas tikai tāpēc, ka vesela nodaļa nodarbojās ar viņa noziegumu izmeklēšanu. Viņš nebija slepkava, bet ļoti daudzu cilvēku lepnums un naudasmaks cieta Viktora dēļ. Ko gan var gribēt no cilvēka, kas spēja pārdot Eifeļa torni metāllūžņos. Divreiz.