Valstu nacionālie ēdieni10

Igauņu nacionālie ēdieni.

Galvenie produkti, kas raksturīgi tradicionālajai igauņu virtuvei, ir zivis, piens, skābais un saldais krējums, liesa un cauraugusi cūkgaļa, kartupeļi, kāposti, zirņi, grūbas.

Tradicionālais igauņu pusdienu galds ir visnotaļ vienkāršs – aukstās uzkodas, piena un gaļas zupas, biezputrā savārīti dārzeņi ar grūbām, putraimiem utml., zivis un pasmagi saldie ēdieni, gatavoti pārsvarā no miltiem, kartupeļu cietes, ogām un maizes.

Somu nacionālie ēdieni.

(attēlā redzams kalakeitto zivju zupa)

Somijas ģeogrāfiskais stāvoklis ir būtiski iespaidojis somu virtuves tradīcijas. Somu tradicionālus ēdienus ir ietekmējušas diezgan bargie dabas apstākļi kā arī krievu, zviedru un Eiropas virtuves. Gaļas ēdieni ir nākuši no Eiropas, zupas - no Zviedrijas, savukārt cepieni no Krievijas. Somu tradicionālās virtuves īpatnība ir parastie un sātīgie ēdieni. Uz somu galda obligāti jābūt svaigai maizei.

Daži no somu nacionālajiem ēdienim ir- Kalakeitto (zivju zupa),Kalakukko (zivju pīrāgs),Graavi lohi  (sālīta varavīksnes forele savā sulā),  Rosolli (tradicionālie somu salāti no siļķes līdzīgie vinegretam ar ķilavām),  Suutarinlohi (nozīmē 'kurpnieka lasis'-lasis no renģēm) , Karjalanpaisti (senais karēļu svētku ēdiens (cepetis)), Poronkäristys (žāvētās ziemeļbrieža gaļas ēdiens), Pulla (saldie rauga kafijas bulciņas ar vaniļu) u.c ēdieni

Zviedru nacionālie ēdieni.

(attēlā redzamas gaļas bumbiņas brūnā krējuma mērcē)

Zviedrijas virtuvi raksuro piena produkti, svaiga maize, ogas, liellpou gaļa,  jūras veltes un zivis.

Daži no zviedru nacionālajiem ēdienim ir gaļas bumbiņas brūnā krējuma mērcē ar kartupeļu biezeni un asu brūkleņu mērci, pūdēta siļķe – surströmming un kanēļu maizīte -kanelbulle. 

Norvēģu nacionālie ēdieni.

(attēlāredzams gravlaks)

Norvēģu virtuves pamatā ir zivis un jūras produkti. Vispopulārākās ir mencas, pagatavotas visdažādākajos veidos, sālītas siļķes ar kartupeļu piedevām, cepts vai kūpināts lasis, ceptas butes un ātes, dažādi pagatavota forele, vārītas krevetes, kā arī vaļa gaļa. Ļoti liela nozīme šeit ir pienam, to norvēģi lieto ļoti lielā daudzumā. Par delikatesi tiek uzskatīts kazas siers, kā arī lācenes.
Plaši tiek lietoti arī gaļas produkti – dažādi steiki, cepeši, šniceles, savvaļas dzīvnieku gaļa, putnu gaļa. Populāras ir arī dažāda veida putras. 

Daži no norvēģu tradicionālajiem ēdienim ir jēra gaļas un kāpostu sautējums, marinēts lasis („Gravlaks”), klimpas („Kumle”) un ziemeļbrieža gaļa. 

Poļu nacionālie ēdieni.

Tradicionālai poļu virtuvei raksturīgas tīras un elegantas garšas nianses. Ēdieni Polijā atšķiras katrā no valsts reģioniem. Svaigi gatavota zivs ir iemīļots ēdiens Polijas ziemeļu daļā, kas ir bagāta ar ezeriem. Mozāvija valsts centrālajā daļā pazīstama ar zurek, kas ir skāba rudzu zupa, bet Polijas austrumi zināmi ar pasaulslavenajiem pierogi. Wielkopolska Polijas rietumos piedāvā aromātiskus pīles ēdienus, Suwalszczyzna Polijas ziemeļaustrumos piedāvā bagātīgu klāstu kartupeļu ēdienus, bet Podhale Tatru kalnu pakājē slavena ar kwasnica – skābo kāpostu zupa un oscypek – kupināts aitas piena siers.

Krievu nacionālie ēdieni.

Krievu virtuve ir bagātīga, un Latvijas iedzīvotājam pat diezgan pazīstama. Borščs un pelmeņi ir slavenākie krievu ēdieni. Vēl ir pankūkas jeb bliņas, putras, dažādi pagatavotas zivis, krupeņiks – griķu biezputra, zapekanka – sacepums. Saldajā krievu virtuve piedāvā ķīseli, vareņikus, pīrādziņus.

Ukraiņu nacionālie ēdieni.

Kovbasa – kūpināta desa, Kuška – asinsdesa (sastāvā griķi un asinis), kuru pasniedz ar krējumu vai brūkleņu ievārījumu. Populāri ir arī  ēdieni: golubci – ar gaļu un rīsiem pildīta paprika; manti- kā lieli pelmeņi, kurus gatavo tvaicējot; vareņiki –pildījumam var izmantot kartupeļus, kāpostus, biezpienu, ķiršus u.c. ogas, augļus vai dārzeņus. Sāļie vareņiki tiek pasniegti kopā ar sīpoliem un skābo krējumu, bet saldie- ar ievārījumu. Ļoti iecienītas ir arī pankūkas visdažādākajos veidos: ar pildījumiem, biezpiena plācenīši vai sacepumi.

Beļģu nacionālie ēdieni.

 Tā kā eiropieši ēd daudzveidīgu pārtiku, tad arī Beļģija slavena ar sviesta un siera ražojumiem, ar šokolādes izstrādājumiem.frī kartupeļiem. Valstī audzē arī tradicionālas lauksaimniecības kultūras- kartupeļus, dārzeņus augļus. Beļģu ēdiens ir veidojies franču un flāmu virtuves ietekmē. Ļoti populāras ir zupas. Katram reģionam ir savas vietējās receptes. Raksturīgākais ēdiens ir gliemji ar ceptiem kartupeļiem, nieres ar paegļu ogām, karbonāde flāmu gaumē( pagatavota ar alu), pupiņu salāti ar speķa šķēlītēm etiķa mērcē, brūnā rīsu biezputra ar grauzdētu cukuru, svaigs zutis, cigoriņu salāti un redīsi ar sāli.
Beļģu virtuve ir slavena arī ar savām jūras veltēm tādām kā mīdijas ,mulles( īpašas jūras gliemenes), kuras pasniedz lielās bļodās, vārītas vīnā ar dažādām mērcēm un garšvielām, un kuru ēšana ir kā maza izrāde un piedzīvojums.