par ko varēja iesēsties cietumā ideālajā valstī, kur visi bija vienlīdzīgi, nabagu nebija, visi godīgi strādāja, bet par tādu lietu kā homoseksuālisms neviens pat dzirdējis nebija.
par ko varēja iesēsties cietumā ideālajā valstī, kur visi bija vienlīdzīgi, nabagu nebija, visi godīgi strādāja, bet par tādu lietu kā homoseksuālisms neviens pat dzirdējis nebija.
Ja citur pasaulē cilvēkam vajadzēja nodarīt kādam kaut ko ļaunu, lai tiktu aiz restēm , tad PSRS cilvēciņus varēja iesēdināt vienkārši par to, ka viņi nebija pietiekoši tikumīgi.
Būt par nabagu PSRS aizliedza likums. Cilvēku varēja iesēdināt cietumā par klaidonību un ubagošanu līdz diviem gadiem vai aizsūtīt labošanas darbos līdz gadam. Būt bezpajumtniekam PSRS bija noziegums, jo bija uzskats, ka visiem klājas labi tik labā valstī un, ja kāds ir galēji nabadzīgs, tad viņš pats ir vainīgs.
Cilvēku varēja apcietināt arī par parazītisku dzīvesveidu. Ja cilvēks nestrādāja vairāk kā četrus mēnešus pēc kārtas, tad viņam draudēja sods par liekēdību. Tas skaitījās vēl nopietnāks noziegums, un par to varēja dabūt pat četrus gadus. Šo pantu PSRS izmantoja pret režīma pretiniekiem - viņus atlaida no darba un pēc tam nekur darbā vairs nepieņēma. Darbs skaitījās tikai valstij piederošos uzņēmumos - ja cilvēks, piemēram, dzīvoja no tā, ka pārdeva tirgū dārzeņus, viņš arī skaitījās liekēdis.
Ieslodzījums draudēja arī par preču uzpirkšanu un tālāk pārdošanu "iedzīvošanās nolūkā". Šodien pat grūti saprast, kas tur īsti bija nepareizi, bet toreiz to sauca par spekulāciju, un kriminālkodeksa pants vilka līdz septiņiem gadiem ar mantas konfiskāciju.
Gads cietumā draudēja ari par "dzimtenītes" dzīšanu vai pat glabāšanu savām vajadzībām. Ja padomju pilsonis savu brūvejumu pārdeva tālāk, tad tas jau varēja noizīmēt trīs gadus cietumā. Tāpat nepatikšanas draudēja arī par dzenamā aparāta glabāšanu.
Vēl kriminālkodeksā bija mīklains pants par kaitniecību- par darbību vai bezdarbību, kas kaitējusi sociālistiskajam īpašumam. . Dīvainais pants bija pavisam bargs un solīja vainīgajiem no astoņiem līdz piecpadsmit gadiem ar mantas konfiskāciju.
Kriminālkodeksā bija arī pants par pederastiju, vilka līdz pieciem gadiem, vai sevišķi kaitīgā formā - līdz septiņiem gadiem un skaitījās noziegums pret personu. Nez kāpēc bargais likums bija saudzīgs pret lezbietēm, bet PSRS jau visvisādu paradoksu bija biezā slānī.
2. bilde ..... Būt bezpajumtniekam PSRS bija noziegums, jo bija uzskats, ka visiem klājas labi tik labā valstī un, ja kāds ir galēji nabadzīgs, tad viņš pats ir vainīgs.
Patiesībā, būt par bezpajumtnieku bija praktiski neiespējami, jo tiesības uz dzīvesvietu piešķīra uz mūžu. Bija tāds dokuments, kas saucās 'orderis' - kas devas tādas tiesības. Un šīs tiesības mantoja pēcnācēji.
Pat ja nemaksāja par īri, no dzīves vietas ārā nesvieda, jo pajumti garantēja valsts konstitūcija.
Starp citu, šis punkts mūsu Satversmē ir apspēlēts visai trūcīgi!
Tas tā, lai bilde būtu klāra un nebiedētu jauniešus ar puspatiesībām.
Un nevajag padomāt, ka baigi slavinu PSRS!
nu 2. likums labs ir. Jo PSRS laikā darbs bija. Tagad tik sēž uz pabalstiem un nemeklē darbu...
Skarbi laiki taisa stiprus cilvekus..nav ka musdienas, ka katrs 4ais miiskstais vai ar nosliecem kkadam.
Vēl bija interesanti panti, kas turējās Kriminālkodeksā līdz Latvijas Republikas atjaunošanai:
Pants par nelikumīgu karatē mācīšanu (nevarēja darboties visādi pretvalstiski samuraji grupā), pants par nelikumīgu buru kuģa aizbraukšanu (nezin kādēļ saistās iztēlē ar filmu „Karību jūras pirāti" un pants par nelikumīgu maizes izbarošanu mājlopiem, par ko varēja dabūt pat 2 gadus čokā (vainīgo par sodu izbaroja lauvām-joks).
Neko sliktu nesaskatu.
1) Par ētikas normu pārkāpumu, vismaz amatpersonām, obligāti bija jābūt sodam - atbrīvošanai no amata.
2) Ubagot un klaiņot pilnīgi noteikti vajadzēja aizliegt arī šodien un kā sodu - izsūtījums uz Latgales sādžu (darbu nometni).
3) Loģiski - ja nestrādā, tad no kurienes ienākumi? Var jau taisnoties, ka tante no Amerikas atsūtīja, bet cik daudzi tiešām tādi ir?
4) Pilnīgi pareizi. Tas, kas šobrīd notiek pasaules biržās, ir lielākā noziedzība pret cilvēci. Miljardi birst dažiem kabatās, bet pasaules kopprodukts no tā neaug.
7) Par šāda dzīvsveida popularizēšanu vajadzēja sēdināt arī šodien.
Šodienas visatļautība ir aizgājusi daudz par tālu. Viens grib dzīvot un strādāt godīgi un tikumiski, cits bumbulēt kā tirliņš, a tiesības abiem vienādas - totāli NEKĀDAS loģikas!!
Nu piespiest gluži nevajag, bet nu nevajadzētu uzturēt tos kuri nestrādā. Var rasties jā gadījumi ka nevari strādāt tad jā, bet vairākus zinu kas nestrādā un saņem tikai pabalstus. Un vēl apmierināti
4. punkts... He, he. Kaut pienāktu tāda diena kad visā pasaulē īstenotos šis punkts.
Vel pie dīvainiem likumiem -
Dzimtenes nodevība - 25 gadi vai nāvessods..
Kukuļņemšana ( korupcija)
15 gadi, vai ja lielos apmēros- nāvessods..
Neká unikála te nav. Tikai daļa no valsts ideoloģiju aizsargājošiem pasākumiem. Ne vairāk. Šo pantu ieviesēji nebija muļķi un zināja vienu lietu - ja kāda valsts atsakas no savas ideoloģijas, bez ideoloģijas tā nepaliks, tikai savas vietā būs sveša. Tā pat ir ar valdību un armiju. nebarosiet valdību, kas darbojas jūsu unteresēs, barosiet tādu, kura strādā citas valsts interesēs. neuzturēsiet savu armiju, uzturēsiet svešu, vai pseidosavu bet šī armija aizstāvēs svešas valsts intereses. Viss tieši tā, kā tas ir novērojams tepat Latvijā.
Tu nedaudz pārspīlē ar tiem dolāriem un oblavām!
Tā nu gluži nebija.
Visa mana bērnība un jaunība pagāja tajos laikos, bet ne reizi oblavas konoteātros neesmu redzējis. Tādas esot bijušas (pats nepieredzēju) īsu brīdi Andropova laikos. Bet varbūt tas bija tikai mīts iebiedēšanai?
Un kā zinām, tie Andropova laiki nebija ilgi.
Ja citur pasaulē cilvēkam vajadzēja nodarīt kādam kaut ko ļaunu, lai tiktu aiz restēm , tad PSRS cilvēciņus varēja iesēdināt vienkārši par to, ka viņi nebija pietiekoši tikumīgi.
...un Vācijā tagad var iesēties par holokausta noliegšanu, un pie mums teorētiski - par okupācijas noliegšanu... nekur daudz tālāk neesam tikuši.
Šis pantiņš ir atceļojis no Maskavas.
Maskavā vienmēr bija atšķirīga migrācijas politika atšķirībā no visas plašās PSRS.
Un, starp citu, kas tajā pantiņā nepareizs?
Tā bija cīņa ar nekontrolētu migrāciju. Nevarēja kaut kāds urla atbraukt, un uzreiz prasīt Latvijā (LPSR) sev darbu.
Starp citu, LPSR un Igaunija visai pārējai PSRS skaitījās gandrīz kā ārzemes! ;D
Man daudzi vidusāzijā pat prasīja, vai pie mums Latvijā ir rubļi!