par ko varēja iesēsties cietumā ideālajā valstī, kur visi bija vienlīdzīgi, nabagu nebija, visi godīgi strādāja, bet par tādu lietu kā homoseksuālisms neviens pat dzirdējis nebija.
par ko varēja iesēsties cietumā ideālajā valstī, kur visi bija vienlīdzīgi, nabagu nebija, visi godīgi strādāja, bet par tādu lietu kā homoseksuālisms neviens pat dzirdējis nebija.
Ja citur pasaulē cilvēkam vajadzēja nodarīt kādam kaut ko ļaunu, lai tiktu aiz restēm , tad PSRS cilvēciņus varēja iesēdināt vienkārši par to, ka viņi nebija pietiekoši tikumīgi.
Būt par nabagu PSRS aizliedza likums. Cilvēku varēja iesēdināt cietumā par klaidonību un ubagošanu līdz diviem gadiem vai aizsūtīt labošanas darbos līdz gadam. Būt bezpajumtniekam PSRS bija noziegums, jo bija uzskats, ka visiem klājas labi tik labā valstī un, ja kāds ir galēji nabadzīgs, tad viņš pats ir vainīgs.
Cilvēku varēja apcietināt arī par parazītisku dzīvesveidu. Ja cilvēks nestrādāja vairāk kā četrus mēnešus pēc kārtas, tad viņam draudēja sods par liekēdību. Tas skaitījās vēl nopietnāks noziegums, un par to varēja dabūt pat četrus gadus. Šo pantu PSRS izmantoja pret režīma pretiniekiem - viņus atlaida no darba un pēc tam nekur darbā vairs nepieņēma. Darbs skaitījās tikai valstij piederošos uzņēmumos - ja cilvēks, piemēram, dzīvoja no tā, ka pārdeva tirgū dārzeņus, viņš arī skaitījās liekēdis.
Ieslodzījums draudēja arī par preču uzpirkšanu un tālāk pārdošanu "iedzīvošanās nolūkā". Šodien pat grūti saprast, kas tur īsti bija nepareizi, bet toreiz to sauca par spekulāciju, un kriminālkodeksa pants vilka līdz septiņiem gadiem ar mantas konfiskāciju.
Gads cietumā draudēja ari par "dzimtenītes" dzīšanu vai pat glabāšanu savām vajadzībām. Ja padomju pilsonis savu brūvejumu pārdeva tālāk, tad tas jau varēja noizīmēt trīs gadus cietumā. Tāpat nepatikšanas draudēja arī par dzenamā aparāta glabāšanu.
Vēl kriminālkodeksā bija mīklains pants par kaitniecību- par darbību vai bezdarbību, kas kaitējusi sociālistiskajam īpašumam. . Dīvainais pants bija pavisam bargs un solīja vainīgajiem no astoņiem līdz piecpadsmit gadiem ar mantas konfiskāciju.
Kriminālkodeksā bija arī pants par pederastiju, vilka līdz pieciem gadiem, vai sevišķi kaitīgā formā - līdz septiņiem gadiem un skaitījās noziegums pret personu. Nez kāpēc bargais likums bija saudzīgs pret lezbietēm, bet PSRS jau visvisādu paradoksu bija biezā slānī.
Kāds saka to, ka PSRS laikā taisīja brāķi. Jā bija šāda lieta, bet tas bija parasti kvartāla beigās kad vajadzēja iedzīt plānu. man mājās kalpo divas lietas bez neviena remonta un tehniskās apkopes, bet tas ir Galda pulkstenis Molnija un elektromikseris kas ražots Straumē. Mikseris pirkts kaut kad 70to gadu beigās, bet pulkstenis iegādāts 1972.gadā. Dievs vien zin kas šim darās iekšā, bet kamēr iet lai iet. Šis ne reizes nav bijis darbnīcā, ne arī eļļots.
Man nekas neko nespiež. Es tikai norādu, ka dīvaini likumi pastāv ne tikai PSRS.
Otrkārt... ja cilvēkiem ir tiesības noliegt vispārzināmus faktus (sk. `Flat Earth Society` utml.), tad tiesāt un sodīt par vēstures notikumu interpretāciju, kas atšķiras no, khmm, vispārpieņemtās, ir drusku ērmīgi un, manuprāt, pretrunā ar uzskatu un to paušanas brīvību.
Pasēdēt koncentrācijas nometnē tieši par ko? Tipa par to pašu, par ko cilvēkus represēja padomju laikā - par nepiekrišanu valdošajai ideoloģijai? Nu, ja tā, tad diemžēl jāsecina, ka dažs labs nekur daudz sevišķi tālāk par padomju laikiem savā domāšanā nav ticis. Kāds domā savādāk? Koncentrācijas nometnē viņu, lai `pāraudzinās`!