Ukrainas konflikts. Vēstures šķērsgriezumā.17

Un arī citi Baltijas valstu līderi ceļ paniku, nu, tas ir citi, izņemot Latvijas prezidentu Andri Bērziņu, kurš arī pēc Lielbritānijas premjerminista Deivida Kamerona izteikumiem, ka Baltijas valstis varētu būt nākamais Krievijas mērķis, pēc apspriešanās ar Latvijas aizsardzības, ārlietu, un izlūkošanas pārstāvjiem, Bērziņš secina: “tāda sevišķa apdraudējuma pieauguma nav”.

Tikmēr Latvijā norisinās pastāvīgas militārās mācības, un tiek audzēts Nato militārais kontingents. Arī nesenā braucienā cauri Lietuvai, raksta autors uz šīs valsts ceļiem redzēja milzīgu daudzumu militārās tehnikas pārvietošanos.

Lai atrastu atbildi uz jautājumu par Ukrainā notiekošā cēloņiem, mums nav citas iespējas kā jāielūkoties Ukrainas valsts tapšanas vēstures šķērsgriezumā.

Vēsturiski valstis, jeb zemes veidojās kā vienu cilšu uzvara karā pār citām ciltīm tās apvienojot zem sevis, vai arī apvienojoties vairākām ciltīm, lai aizsargātos no citām, un šo teritoriju nodēvējot pēc centrālās pilsētas, kas veidojusies ap pili.

Atsevišķos laika posmos tagadējo valstu teritorijas ir pārvaldījuši dažādi centri. Tas arī dod pamatu šodien gandrīz ikvienai apkārtējai valstij šķietamas tiesības uz pretenzijām uz kaimiņu valstu teritorijām.

Piemēram tā, saskaņā ar vēsturi, Krievijai ir “likumīgas” tiesības uz Latvijas teritoriju, jo Krievijas impērijas Kņazs esot to likumīgi nopircis no Kurzemes Hercogistes hercoga Frīdriha Vilhelma, kuru vairāk interesēja greznas balles un izšķērdība, nevis hercogistes attīstība, un naudas tērēšanas nolūkos, tas arī esot pārdevis Tobago salu Anglijai.

Tā, par Ukrainas pirmsākumu varētu pieņemt ap 9 gs. Kijevas Krievzemi, jeb kņazisti, kurā ietilpa suverena slāvu, somugru un baltu cilšu savienība, kuru pārvaldīja vikingu koganu Rūrika dinastija, ar vēlākajiem kopš 988. gada pārkristītajiem Kijevas kņaziem par lielkņaziem, pēc kā virzienā uz Ziemeļiem izplatījās kristietība un kirilica, jeb Bizantijas grieķu alfabēta raksts.

Kņaziste pastāvēja līdz 13. gs, tad sadaloties mongoļu hanu Zelta Ordā, ar tās tengerisma debesu pielūgšanas, pirms-islāma reliģiju; un no otras puses ar kristietību pieņēmušo Lietuvas kņazu pārvaldītās kņazistēs, kuras pastāvīgi plēsās savā starpā, ar laiku sairstot sīkākās valstīs.

Kā viena no tām, 14. gs. radās Maskavija, kad Zelta Ordas lielhans iecēla sev uzticīgu slāvu vietvaldi krievu zemēs.

“Москалей на нажей” jeb “Moskaļus uz nažiem”, ukraiņu radikāļu izteiciens neattiecas uz visu Krieviju, bet uz vēsturiskās Maskavijas, Kijevas kņazistes apgabala iedzīvotājiem.

1547. gada 16. janvārī Kremļa Uspenskas katedrālē pēdējais Maskavijas lielkņazs Ivans IV, Briesmīgais svinīgi kronējās par valdnieku ar pilnīgi jaunu titulu "Visas Krievijas cars" (Царь всея Руси).

Krievzemes teritorijas krasi izpletās pēc tam, kad tās valdnieki atbrīvojās no Zelta ordas pakļautības un iekaroja apkārtējās kaimiņu teritorijas, pakāpeniski kļūstot par lielāko valsti Pasaulē.