Seppuku - japāņu pašnāvību tradīcija17

"Seppuku" tulkojumā nozīmē vēdera griešanu un to izpilda ar tanto, īsu dunci. 

Fotogrāfijā antīks tanto un tā mazāka kopija.

Kā ar visām lietām saistībā ar seppuku, tad tanto tika iedurts vēderā noteiktā veidā. Dunci vajadzēja iegrūst vēdera kreisajā pusē un to vajadzēja raut uz labo pusi ar asu griezienu beigās. 

Scēna no kabuki izrādes ataino karavīru, kurš veic seppuku, jo viņam seko. 1856. g. 

Pirms 17. gs. rituāls vēl nebija tik formalizēts un bieži vien seppuku veicēji mira lēnā un mokošā nāvē no noasiņošanas. Ap 1700. g. tika ieviests kaishakunin jeb otrais. Viņam vajadzēja ar zobenu nocirst samuraja galvu ātrākai nāvei pēc tam, kad samurajs ir pārgriezis vēderu ar tanto un ielicis to atpakaļ makstī. 

Kaishakunin nebija paradzēts pilnība nocirst galvu, bet gan atstāt to savienu ar ķermeni rīkles daļā. Neizdošanās nozīmēja sliktu reputāciju. 

Attēlā var redzēt kaishakunin seju, kas izpauž emocijas par sliktu izpildījumu. 

Seppuku modificētu versiju izmantoja kā protesta formu pret valdnieka rīcību. 

To pazina kā kanshi. Samurajs veiktu aktu un ātri pārsietu brūci. Pēc tam viņš dotos pie valdnieka un izteiktu savas pretenzijas pirms pārsēju noņemšanas un nāvīgās brūces parādīšanas. 

Isao Inokuma (otrais no kreisās) ieguva zelta medaļu cīņas mākslā 1964. g. olimpiādē un ir pēdējais zināmais cilvēks, kas veicis rituālam atbilstošu seppuku. To viņš izdarīja 2001. g., kad viņa vadītā kompānija cieta pamatīgus finansiālos zaudējumus. 

Pirms tam seppuku veica japāņu romānu rakstnieks Yukio Mishima, kurš gribēja atjaunot imperatora varu kādā no Tokijas militārajām bāzēm. 

Bildē var redzēt zārku ar Mishima līķi, ko iznes no  Kanetoshi Mashita militāras bāzes telpām. 1970. g. 25. novembris 

Tas bija ļoti ritualizēts akts. Samurajam vajadzēja izdarīt vairākas lietas pirms vēdera pārgriešanas. Viena no tādām bija nāves poēmas rakstīšana, kurai vajadzēja būt daiļrunīgai un izteikt emocijas, bet nedrīkstēja tieši pieminēt nāvi. 

Attēlā ģenerālis Akashi Gidayu raksta poēmu pēc zaudētas kaujas 1582. g. Poēmu var redzēt augšējā stūrī. 1890. g.