1981. gadā Rīgas bērnu dzelzceļš tika nosaukts Latvijas sarkano strēlnieku vārdā.
80desmito gadu sākumā līnija dabūja rīkojumu norakstīt no šaursliežu dzelzceļa divus Paņevežas kravas vagonus un divus pasažieru vagonus Pafawag. Pasažieru vagoni bija no pašam pirmajām sērijām ar buksām uz šūpošanās gultņiem un nožēlai praktiski pilnībā nolietojušās un nekam nederīgas tālākai ekspluatācijai.
90desmitajos gados pēc padomju savienības sabrukuma abas bērnu dzelzceļa stacijas tika pārdēvētas. Komjauniešu staciju pardēvēja par Jauniešu, bet stacija Skolas tika pārdēvēta par Alejas.
1997. gada maijā bērnu dzelzceļs aiztaisījās, bet tās īpašums pārdots. Abas ТУ2 lokomotīves, divi kravas vagoni un viena kravas platforma nodotas šaursliežu dzelzceļam Alūksne – Gulbene. Vēl viena kravas platforma un pasta vagons Rīgas dzelzceļa muzejam (vagoni atrodas izstāžu zālē). Divi no sešiem vagoniem Pafawag palika uz sliedēm. Viņos grasījās atvērt kafejnīcu, bet šis plāns ta arī netika piepildīts. Tagad šie vagoni atrodas uz līnijas izvandītā un briesmīgā stāvokli. (neesmu par to pārliecināts). Attēlā vagons Pafawag kuru taisās izvest no bērnu dzelzceļa.
2001. gadā Mežaparka administrācija izskatīja jautājumu par bērnu dzelzceļa atjaunošanu. Pamatā grūtības sagādāja līdzekļu trūkums ($300.00) augšējās līnijas daļai atpirkšanai, kura līnijas likvidācijas laikā pārgāja firmas „Jūras holdings”.
Pēc parka direktora Valda Garoza viedokļa, līnija jebkurā gadījumā būtu atjaunota un notikt tam vajadzēja pēc 2002. Gada, bet vai tā paliks par bērnu dzelzceļu? (Viss atkarīgs no tā vai iznāks atrast sponsoru priekš bērnu apmācības priekš dažādām dzelzceļa profesijām organizēšanai. Ja ne dzelzceļu gaidīs tāds pats liktenis kāds vairākumam bērnu dzelzceļu – tā kļūtu par dārgu dzelzceļa parku kuru apkalpotu pieaugušie.
Diemžēl Valda Garoza optimisms neapstiprinājās. 2002. gada pavasara beigās – vasaras sākumā sliedes tika izrautas un izvesta. Nekādu cerību uz visiem mīlētā bērnu dzelzceļa atjaunošanu nepalika, kaut vai atrakciju veidolā. Manuprāt šādam dzelzceļam vajadzētu pastāvēt lai jaunatne neblandītos pa ielām. Cerams atradīsies kāds bagāts cilvēks un mēģinas šo līniju atjaunot. Tālāk bildes ar izārdīto dzelzceļu.
Liels +. Nezināju, ka ir bijis šāds bērnu dzelzceļš, ļoti interesants raksts, droši taisi nākošo daļu!
maacijaamies tornjkalnaa pretii kapiem ....teoriju visu ziemu un vasaraa uz praksi
nu nezinu bet es personigi braucu pa baltu velti ar dzelzscelju jo biju bernu dzelzscela darbinieks mazs gan bet darbinieks
Raksts interesants un ++ no manis, bet to visu lasīt bija vienkārši mocības. Tāda drausmīgā stilistika un gramatika. 
Nākamreiz pārlasi un izlabo lai ir lasāms.
Tikai pirms liec rakstu pārlasi kārtīgi... citād no krievu valodas autotulks- satulkojis pilnīgu sviestu.
Labs rakststs! 
Ja kādam būtu vēlme atjaunot kautko, ne tikai mežparka atrakciju, bet gan arī rūpnīcas, kuras ir izzagtas un izlaupītas, tad tas jau būtu noticis. Mūsu tautas kalpi tik vien domā, kā tik sabāst ķešā vairāk naudas, bet par to, kas pēctam notiks, viņiem nav ne mazākās daļas, kā kautkas jādara, tad šiem uzreiz latu naudaszīmes simbols acu vietā parādās 
, neatkarīgi no tā, vai tas būtu puķu tirdziņš, miljonu vērts soliņš, vai kas cits , vismaz man ir radies tāds iespaids.
Lai te kautkas mainītos, vispirms jāmainās domāšanai, ne tikai tautaskalpu, bet arī tautas.
Tākā pietiktu dot gāzi grīdā un dzīvot vienai dienai, bet jāsāk domāt ne tikai par savu, bet arī savu bērnu nākotni.
Bet man patiktu izbraukt ar tādu čukčukbāni 
biju gan biljeshu kontrolieris gan paarmijnieks arii biju stacijas balss mums bija formas kaa lielajiem utt
Es dzīvoju Mangaļos un vasarā saīsinot ceļu ejot uz Mežaparku gāju tieši tur kur bija sliedes, patiesībā, tieši tur nekas vairs nevar liecināt, ka tur kkas tāds ir bijis. Tur aug zāle, sliežu nav vai arī jau laikam paejot ir zem zemes, tie dēļi starp sliedēm ik pa laikam sapuvuši rēgojas, aug nelieli koki. Un arī tās betona trepītes ir apaugušas ar sūnām un izārdītas, vienīgi redzot viņas var saprast, ka tur kaut kas ir bijis. Man ir tikai 15, bet atceros, kad biju mazāka vecmamma stāstīja, ka bijis tas bērnu dzelzceļš un mans tētis tur ir braucis, liekas, ka pat atceros, kā tur vēl bija tas sadedzinātais vagons. 
Tiešām negaidīti, redzēt šeit šādu rakstu, bet interesanti. ;)
Kaut ko miglaini no bērnības vēl atceros, ņemot vērā, ka līnija tika nojaukta 97. gadā (man tobrīd bija 9. gadi), šķiet, ka arī es esmu vēl paspējis izbraukt ar tādu.
Bet bērni tur arī strādāja? :) Liekas kaut kā neticiami. Es atceros, ka esmu braucis mazā šaursliežu bānītī, kurš bija pilns ar bērniem, bet vadītājs gan jau bija pieaugušais.
Ar vienu no abām tā rī mieru neatrdaušjām TY-2 sērijas lokomotīvēm pats dabuju izbraukt gan ne Mežaparkā bet līnijā Gulbene-Alūksne
ir nācies pavizināties , kādas 4 reizes noteikti , dikti jau patika , bet, kad izbraukājos ar dažādiem bānīšiem no kūdras ieguves vietām , sapratu ka vairs uz Mežaparku nebraukšu
