Senās Ēģiptes lielākās mistērijas7

Heopsa piramīdas neparastie kambari

Viens no pasaules septiņiem brīnumiem, ko ēģiptieši cēla pirms 4500 gadiem, arī mūsdienās satricinājis zinātniekus. Proti, Lielajā jeb Heopsa (Hufu) piramīdā laika gaitā atklāja trīs atsevišķas telpas, taču 2017. gadā apstiprināja, ka ir vēl divi kambari, par kuriem līdz šim neviens nezināja.

Viens “dobums” atrodas piramīdas ziemeļaustrumu pusē, aptuveni 105 metrus no zemes. Savukārt otrs "tukšums" atklāts ziemeļu puses augšējā daļā, pie ieejas vārtiem, un zinātnieki min, ka tas varētu būt slepens koridors. Pati celtne ir ļoti masīva, gandrīz 150 metrus augsta un būvēta no vairāk nekā 2,3 miljoniem akmens bloku.

Eģiptologi uzskata, ka iespaidīgo konstrukciju vairāk nekā 20 gadus cēla kā faraona Heopsa kapenes un lai parādītu Ēģiptes Vecās valsts ekonomisko un politisko varenību. Vēlāk valdnieku piramīdā arī apglabāja.

Zīmīgi, ka pētnieki un vēsturnieki vēl joprojām lauza galvas par to, kam izmantoja šo plašo būvi. Turklāt ēģiptieši piramīdā apzināti izbūvēja nepieejamas telpas, jo ar tām nav savienoti ne ceļi, ne koridori. Tomēr, neatkarīgi no tā, kur slepenie kambari atrodas, faraons Heopss acīmredzot nevēlējās, lai tie kādreiz redzētu dienas gaismu.

Nezināmā karaliene

2015. bija atklājumu gads. Proti, Čehijas arheologu komanda Ēģiptē nejauši uzdūrās kādas sievietes kapenēm Khentkaus piramīdu kompleksā, Gīzas nekropolē. Uz nelaiķes atdusas vietas esošie uzraksti viņu dēvēja gan par “karaļa sievu”, gan par “karaļa māti”.

Skaidrs ir viens – pirms 4500 gadiem, kad šī nezināmā būtne dzīvoja, viņa bija viena no svarīgākajām personām uz Zemes. Vēsturnieki sievieti dēvē par Khentkaus III, uzskatot, ka viņa bija karalienes Khentkaus II meita, tomēr tas nav pierādīts. Arī mūsdienās pilnīgas pārliecības par to, kas bija šī noslēpumainā dāma, nav.

Viņas kapenes atrada vietā, kur uzbūvētas vairākas piramīdas, kas veltītas tieši no 2498. līdz 2345. gadam valdījušiem piektās dinastijas faraoniem.

Vēsturnieki lēš, ka kādreiz Khentkaus bija ietekmīga sieviete, bet mūsdienās viņa ir viena no lielākajām senās pasaules mīklām. Šis atklājums pierāda, ka Ēģiptes vēsture ir ļoti bagātīga un sniedz iespēju izprast Senās valsts piektās dinastijas pagātnes daļu, paverot ceļu turpmākiem pētījumiem par šīs iepriekš nezināmās karalienes ciltskoku.

Arheoloģiskā brīnuma - labirinta pazušana

Noslēpumainā vieta Havarā, ko uzbūvēja pirms aptuveni 2000 gadiem – Ēģiptes labirints. Vēstures liecībās to raksturo kā masīvu divstāvu ēku, kuras iekšpusē bija ar līkumotiem ceļiem savienotas 3000 istabas. Savukārt šī labirinta apakšā bija pazemes līmenis, kas kalpoja kā kapeņu vieta. Arī virspuse, tāpat kā sienas, bija izgatavota no masīva akmens.

Mūsdienās šī būve ir pazudusi. No tās palikušas tikai atliekas zem smiltīm, ar ķieģeļiem un dažādām granīta kolonnām. Tomēr tās ir milzīgas – vairāk nekā 300 metrus garas, trīs līdz četrus metrus zem zemes. Pētnieki secinājuši, ka tās ir tikai labirinta pamata atliekas, jo pati struktūra jau sen ir izrakta un iznīcināta.

Šo pazemes kompleksu uzskata par vietu, kas varētu būt cilvēces vēstures atslēga. Lēš, ka tur, iespējams, atrodama informācija par senā vēsturē dzīvojušām civilizācijām, lielām impērijām un valdniekiem, kas uz planētas mitinājās vēl krietni agrāk, nekā mums zināms. Tomēr šķiet, ka arī šī vieta savus noslēpumus glabās mūžīgi, un varbūt tā pat ir labāk.

Vēlies uzzināt vēl vairāk noslēpumu par šo brīnumaino zemi? Tad nenokavē un skaties intriģējošo raidījumu ciklu "Ēģiptes senie noslēpumi”, kurā iepazīsi ievērojamas celtnes, varoņus un atklājumus, kas spēj pārsteigt arī mūsdienās. Jau svētdien, 4. jūlijā, plkst. 18.00 kanālā “National Geographic”!