Vēl iemesli, kāpēc zāļu sievas dedzināja sārtos:
1) viņas prata aborta mākslu - nogalināt augi ir grēks, pie tam vajag taču darba rokas, kamēr šīs tikai to skaitu samazina;
2) baznīcai nebija zināšanu par medicīnu, zālītēm, tā visu, ko nespēja izskaidrot, uzskatīja par burvestību;
3) baznīca slimības uzskatīja par Dieva sodu, un, ja ir lemts mirt, jāmirst, bet pretoties nāvei ir atkal kārtējais grēks.
Dažkārt baznīckungi sārtos cepināja tās sievietes, kas viņiem pašiem iekārojušās, bet, tā kā pastāvēja celibāts (nepateikšu, no kura gada to ieviesa), tad šamie rīkojās pēc principa ''nav man, nebūs arī citam''.
Pēc idejas kristietība ir it kā mierīga reliģija, par spīti Kristus nāvei, tie, kas ir riebekļi, tāpat netiks debesīs. Bet cilvēks jau prot kādas cēlās idejas par mīlestību un svēto sagandēt, izmantot tam, lai tikai iegūtu varu.
Raksts tiešām interesants, likšu plusu.