Sveiki,nolēmu jūs šodien pacienāt ar ļoti interesantu rakstiņu par Zemes vēsturi un cilvēku uzskatiem.
Ceru ka patiks būs arī 2. daļa!
Paldies.
Planēta zeme. sākums.5
36
0
Vai tā varētu būt apaļa?
Laik kā arī tas būtu,aptuveni pirms 2400 gadiem senie grieķi sāka apšaubīt plakanuma ideju.Piemēram izcilais grieķu domātājs Aristotelis pamanīja tādas lietas un parādības,kuras vedināja domāt,ka Zeme patiesībā ir bumba,kas peld kosmosā.
Vēlāk dzīvojošais grieķis Eratostens piekrita,ka Zemei ir lodes forma,un nolēma to izmērīt.Viņa mērijumi daudz neatšķīrās no mūsdienām iegūtajiem datie, - Zemes apkārtmērs ir aptuveni 40 000 km.
Ideja un argumenti
Viduslaikos gandrīz vai visi piekrita uzskatam,ka Zemei ir lodes forma.Tomēr bija arī tādi,kuri tā nedomāja.Kristieši apšaubīja,ka Zeme varētu būt apaļa, Bībelē teikts,ka"tai ir četri stūri".Citi sprieda:ja Zeme ir apaļa,tad jau pastāv iespēja no tās nokrist.Viņi brīnijās vai patiešām Zemes otrā pusē varētu dzīvot cilvēki,un,ja tā ir,tad kā viņi izskatās.
Lielākās grūtības,protams,sagādāja tas,ka Zeme ir tik milzīga.Nevienam nebija bijis pa spēkam to visu izpētīt,lai vienreiz uz visiem laikiem noskaidrotu tās formu.Taču reiz tam bija jānotiek!
Reklāma
Apkārt pasaulei
Ap 1400.gadu eiropieši sāka iepazīt arvien jaunas un jaunas pasaules zemes.Viens no ceļotājiej - itālietis Kristofors Kolumbs - 1492.gadā pārkuģoja pāri Atlantijas okeānam rietumu virzienā.Viņš cerēja,ka,braukdams apkārt Zemei uz rietumiem,nokļūs kādā no Austrumu zemēm,piemēram,Ķīnā.Kolumbs neparedzēja,ka ceļu viņam aizsķērsos Amerika.
Vēl pēc neilga laika 1519.gadā,portugāļu jūrasbraucējs Fernans Magelāns vadīja ekspedīciju apbraukt apkārt Zemei.Arī citi ceļotāji uzzināja daudz jauna par apceļotajām zemēm,un,tā "liekot gabalu pie gabala,"cilvēki pamazām ieraudzīja,kāda patiesībā izskatās Zeme,un varēja izveidot reālas pasaules kartes un globusus.
Zemes vecums
Salīdzinājumā ar cilvēka mūža ilgumu vai pat visas cilvēces vēsturi mūsu planēta ir ļoti,ļoti veca.Bet cik tai īsti ir gadu?Atbilde jāmeklē zemes iežos.
Pārakmeņojušies gliemežvāki un josloti ieži.
Aptuveni pirms 1000 gadiem ķīniešu inženieris Šeņs Ko viens no pirmajiem teicās zinām,kā ieži varētu būt veidojušies.Viņš ievēroja,ka tie ir daudzviet sagūluši slāņos un tajos ir dažādu formu ieslēgumi,kas līdzinās par akmeni kļuvušiem dzīvniekiem(tagad tās sauc par fosilijām).
Pēc Šeņa KO domām,ieži varētu būt veidojušies,kad smiltis un dubļi kārtu kārtām nogulsnējušies jūras dibenā.
Reklāma
Haizivs akmens zobi.
Dāņu zinātnieks Nils Stensens,pazīstams ar vārdu Nikolauss Steno,17.g.s otrajā pusē izteica līdzīgu ideju.Ļaudis bieži atrada fosilijas,kas izskatījās līdzīgas lieliem haizivs zobiem.Daži zināja teikt,ka tie esot nokrituši no debesīm vai izauguši akmeņu iekšienē.
Bet steno bija pārliecināts,ka tie cēlušies no īstiem haizivs zobiem.Tie nokļuvuši 'juras dibenā,un tos pamazām pārklāja duļķes.Sacietējušas tās kļūst par akmeņiem.Vēlāk jūras dibens kaut kādā veidā ticis uzspiest augšup un nogulumi nokļuvuši dienasgaismā.
Tev patiks šie raksti
