Kas bija Trešā reiha draugi un ienaidnieki? Gan jau par 50 % kļūdījāties, domājot, ka PSRS bija lielākais ienaidnieks. Kā pirms I, tā arī pirms II pasaules kara Vācija bija nozīmīgs PSRS partneris. Tas īpaši nav mainījies arī mūsdienās, neskatoties uz režīmu un pasaules kārtības maiņu. Tās bija divas valstis, kuras bija vitāli nepieciešamas viena otrai ar resursiem un tehniskajām iespējām. Tas, kā nebija vienai toties atradās otrai. To neizmainīja arī Hitlera nākšana pie varas. Vācijai pazemojošais Versaļas līgums tikai radīja tikai papildus iespējas sadarbībai. Tas, ko var redzēt latviešu dokumentālajā filmā "Padomju stāsts" ir tikai maza daļa no šīs sadarbības. Mēģinājumi noliegt šo faktu ir bezjēdzīgi. Padomājiet loģiski - kā var notikt Molotova-Ribentropa pakta noslēgšana starp naidīgām valstīm? Pirms tam taču vajag vienoties, saskaņot un apstiprināt saturu. Daudz dabiskāk šķiet tas, ka šis līgums patiesībā ir bijis tikai viens no kopējās sadarbības posmiem. Sadarbības, kas turpinājās līdz pat pirmajai kara dienai.
PSRS un Trešais reihs - nesamierināmi partneri11
Neskatoties uz Hitlera nākšanas pie varas Rietumu valstis turpināja tirgoties ar Vāciju piegādājot tai izejvielas smagajai rūpniecībai. Galvenie partneri bija Lielbritānija un ASV. 50% niķeļa tika piegādāts no Lielbritānijas, otri 50 % no Kanādas. Daudzas izejvielas, kas tika iegūtas Lielbritānijas kolonijās beigās nonāca Vācijā. 75% no Zviedrijas eksporta bija eksports uz Vāciju. Tie paši angļi, uzņēmums Vickers, palīdzēja attīstīt zemūdens floti. Tāpat tika tirgota nafta pat neskatoties uz kara sākumu. Finansējums nāca Rotšildu un Morganu bankām.
Nu ko tur par to, pat Coca-Cola gatavoja Fantu vērmahta kareivjiem, pie viena finansējot arī 1936.g. olimpiskās spēles un Holivuda filmēja Gēbelsa propagandas filmas.
Kā tad ir ar PSRS. Sadarbība bija daudz ciešāka cariskajai Krievijai. 29,8% eksporta bija uz Vāciju un attiecīgi 47,5% importa. Uz 1940.g. tie bija tikai 7,6% un 4,5%.
Sadarbība starp PSRS un Vāciju tika atjaunota 1922.g. Vācija bija ierobežota ar Versaļas līgumu, bet PSRS bija nonākusi starptautiskajā izolācijā, toties tai nevajadzēja ievērot Versaļas līgumu ierobežojumus sadarbībā ar Vāciju. PSRS bija vajadzīgas tehnoloģijas industralizācijai, bet Vācijai laukumi, kuros slepeni izmēģināt jaunus ieročus. Jau 1922.g. novembrī tika noslēgta koncesija, kuras ietvaros aviokompānija Junkers veica lidmašīnu būvēšanu Fili rūpnīca Krievijā. Turklāt vācieši veica rūpnīcas aprīkošanu par savu naudu.
Tā kā šāda veida koncesijas nebija īpaši veiksmīgas, tad sāka dibināt kopīgus mācību-izmēģinājumu centrus. 1925.g. Lipeckā tika atvērta avioskola. Vācu un padomju kursanti kopīgi mācījās lidot, bet inženieri apguva lidmašīnu būvi, to apbruņojumu, foto- un radioaparatūru, kā arī tehnikas apkopes organizāciju. Izdevumus sedza Vācija. Tika pirktas dažādas vāciešu lidmašīnas ar mērķi saprast to uzbūvi un atrast iespējas tās uzlabot.
Tāpat bija grūtības ar tanku būvniecību. Bija tehniskās iespējas, bet nebija modernu projektu. Ar šo jautājumu, kā organizēt tanku konstrukcijas biroju palīdzēja Vācija. Tas notika narkoma Vorošilova un reihsvēra štāba priekšnieka Hammeršteina uzraudzībā. Vācieši ne tikai konsultēja, bet arī apmācīja un palīdzēja konstruēt tankus.
Pie varas nonāca Hitlers un sadarbība turpinājās. Harkovas vilcienbūves rūpnīcai 1934.g. nopirka BMW motora būvēšanas licenci, pēc ražošanas sakārtošanas šis motors tika montēts uz tanka T-28. Visas vajadzīgās detaļas kara jūras flotei, dzinēji, ieroči zemūdenēm, hidrolokācijas aparatūra, tika iepirktas no Vācijas. Lai izgatavotu bruņu plāksnes, protams, ka no Vācijas, tika nopirkta prese ar jaudu 15 tūkstoši tonnu.
Galvenais jautājums, par kādu naudu notika vērienīga modernizācija? Vācieši izsniedza kredītus simtiem miljonu marku apmērā. Tie tika ņemti pirms 1940.g. un to atmaksa bija paredzēta daudzus gadus pēc 40-tā gada. Atmaksāt kredītus bija paredzēts ar izejvielām kā kažokādas, sari, lini un kokvilna, graudi, dažādas rūdas un nafta. Tirgošanās notika līdz pēdējai dienai. 1941.g. 22. jūnijā caur Brestu uz PSRS devās ešalons ar vācu darbgaldiem tanku stobru ražošanai, bet uz Vāciju vilciens ar graudiem.
Krievijas sabiedrība ir ar īsu un mākslīgi veidotu atmiņu. Pēc "Padomju stāsta" iznākšanas Krievija uz to reaģēja kā meliem, lai gan šāda veida reakcija liek domāt par reāla ienaidnieka, par kādu kļuva Vācija, pataisīšana par propagandas jājamzirdziņu, un notikusī uzvara nav tik varena kā to mālē. Neskatoties uz politiskajām domstarpībām ekonomiskā sadarbība notiek pat kara gadījumā vai arī karš nav šķērslis, lai ekonomisko sadarbību atjaunotu, kā tas bija ar Somiju un PSRS. Somi zaudēja ļoti daudz II pasaules karā, gan teritorijas, gan cilvēkus, bet pēc tam PSRS kļuva par nozīmīgu partneri. Tā ka nauda nesmird, vai tā ir fašistu, vai komunistu, viss viens.
Tev patiks šie raksti
