24

 324  6

Katras valsts sabrukums ir kaut kas briesmīgs, jo tas sagrauj arī daudzu cilvēku dzīves. Par PSRS pēdējo dienu iezīmi kļuva rindas, jo nekā nebija, un, pat ja uzradās kaut kādas preces, tās tā gluži vienkārši nevarēja nopirkt, jo nācās stāvēt garā rindā. Turklāt izsniedza noteiktu skaitu. Vēl bija arī tādi taloni, bez kuriem neko nevarēja nopirkt, turklāt varēja vien iepirkties pēc pieraksta. Svešiniekiem neko nepārdeva. Bērniem arī nācās stāvēt rindās, jo savādāk deva mazāk. Apgalvot, ka sabrukums notika kaut kādu ārēju spēku ietekmē būtu muļķīgi. Sabruka, jo nevarēja saražot pašas nepieciešamākās preces. Daudzas pievienotās valstis izmantoja iespēju un kļuva neatkarīgas, kas tomēr dažam labam kļuva par gadsimta lielāko ģeopolitisko traģēdiju.

« 1  2  3 »

Komentāri 24

0/2000

tik traki nebija bildes izrautas no konteksta

 34  6 atbildēt

Talonu sistēma, tukši plaukti un noteiktu preču trūkums absolūti nav tikai totalitāras valsts sabrukuma pazīme. Tādas lietas var notikt jebkurā brīdī jebkurā ekonomikā. Padomijā gan tas notika visai bieži, toties tagad pietika ar sūda vīruseli, lai tukši plaukti būtu pat Amerikā.

 23  1 atbildēt

Bija jau traki, bet tagad ir vēl dumjāk - dažs labs neatšķir jēdzienus humanitārs un humāns.

 21  0 atbildēt

Jā, es ari varu droši teikt - man bija laimīga bērnība.

MUMS BIJA BRĪVĪBA, mēs bijām patstāvīgi jau no 5-6 gadu vecuma un mums nebija jāstaigā pamperos līdz skolas laikam.

 18  0 atbildēt

Par tik, par cik es atceros PSRS tikai sākot no 1968, jo pirms tam biju pārāk sīks - man negatīvu emociju ir maz.

Mani ar brāli audzināja tikai mamma, tātad ģimenē bija tikai viens pelnītājs - nezinu, nekādu trūkumu neatceros.

Kaut kad 70to gadu beigās, jā bija patukšāki tie veikali, bet ne līdz bada līmenim.

Toties, kad tagad redzu bērnus tupa sēžam smartfonos - varu teikt pārliecināti - man bija laimīga bērnība!

 21  4 atbildēt

Tai laikā dzīvoju laukos, man pietika ko ēst no paša dārziņa un kūtiņas. Citas lietas pirkt bija problēmas, rindas un blats.

 15  0 atbildēt

Patiesībā pārtikas deficīts bija mākslīgi radīts.. kas sākās ap 1988 gadu.. - komunistiskā partija radīja tādus apstākļus, jo iepriekš tomēr tik slikti nebija..

cigaretes bija brīvi nopērkamas, ziepes netrūka, maize veikalā bija - vismaz no rīta puses - vakarā vairs nebija- tas pats ar pienu...

- alkohols pirms Gorbija reformas bija... - gorbija laikos iznīcināja miljoniem hektāru vīnogulāju, un slēdza daudzas ražotnes..

 13  2 atbildēt

1964/65 mācību gadā mums skolā vienu ,vai divas reizes nedēļā, precīzi vairs neatceros, deva divas baltmaizes bulkas "saikas" 6 kapiekas bija jāmaksā par katru.

Piena veikalu taisīja vaļā 7 no rīta, arī tas bija jāpaspēj nopirkt līdz iešanai uz skolu.

Cilvēks pielāgojas visam kam, pietika laika arī rindās pastāvēt. Gandrīz aizmirsu, govīm arī devām rupjmaizes ķieģelīti par 14 kap. ēst. Par to gan draudēja sods, bet tas nevienu nebaidīja.

 10  0 atbildēt

Latvijā, vismaz Rīgā, Pierīgā gluži tik traki tas laiks neizskatījās. Preču lodziņus netiku manījusi, arī humāno palīdzību ( minētajā versijā) ne. Arī pasi neprasīja. Tas vairāk raksturīgi citām brūkošās Savienības republikām....

Traki bija, veikali tiešām bija tukši... Uz " galviņām" izsniedza talonus( pārtikai, cukuram, ziepēm, šņabim, kafijai, cigaretēm...). Daudzās porcijās attiecīgais daudzums bija pārāk mazs, citās- bezvajadzīgi iekrājumi veidojās... Vai, ja paveicās ar kādu varēja iemainīt. Bet pirka visu, ko varēja dabūt... Daudziem vēl ilgi mājās bija ziepju, pulveru, putraimu, kafijas u.c. iekrājumi. Jāteic gan, ka ne jau pārtikas un citu preču deficīts bija tā lielākā tā laika traģēdija un iezīme. Rindas visam Padomijas laikam bija raksturīgas( uz visu). Preču deficīts, ierobežots preču daudzums, kuru varēja iegādāties- tā nebūt nebija vien PSRS " pēdējo dienu iezīme". Ja no rīta neizstāvēja rindu pēc maizes un piena produktiem, tiem, kuri nāca no darba - vairs nebija nekas atlicis. Gaļa,desa, siers, zivis...- tā jau bija diezgan liela " laime" un " veiksme". Pēc šiem rindas bija vēl garākas un, ja kāds bērns netika paņemts līdz- priekš ģimenes nepietika. Pat pēc kartupeļiem bija rindas( pie dārzeņu veikala!)... Bērnība vienmēr ir "saulaina ", pat lielākā daļa Sibīrijas bērnu savu bērnību atceras tādu- laimīgu, neskatoties uz to, ka ir bijis ļoti smagi, trūkums, pusbads...

 9  0 atbildēt

Mjā,šitas viss tika piedzīvots!!!

 7  0 atbildēt

Man skiet ka taja laika tie kas tirgoja tas preces , labi dzivoja. (Varbut maldos)

 7  0 atbildēt

Humānā,nevis humanitārā palīdzība,autora kungs... 😏

 5  0 atbildēt

Ja ir vēlme uztaisīt postu, kā bija 88., 89. gadā LV, man ir saglabājusies kuponu/talonu grāmatiņa 🙂 ir interese, raksti sano@inbox.lv

 3  1 atbildēt

Humanitārā palīdzība???😯😯😯😁

 1  0 atbildēt

Šodien jau ir 21.augusts kā apzīmējuma vēsturiska diena, kad bija pēdējā stunda, un diena PSRS laiku vēsturē, ja nemaldos 13:27 viss izmainījās tīrajai Latvijas Republikai. Tagad ir 12:25. Vēl mēs bijām okupācijas varā.

 0  0 atbildēt