Piektais rakstiņš par Otro pasaules karu.
.
Piektais rakstiņš par Otro pasaules karu.
.
5.Daļa
Staļingrada, otrā pasaules kara pagrieziena punkts
"Jums jāsaprot, ka šis karš nav vērsts pret Hitleru vai nacionālsociālismu, bet pret vācu tautas stiprumu, kurš ir jāsagrauj reizi pār visām reizēm, neatkarīgi no tā, vai tas ir Hitlera vai Jezuīta priestera rokās. " Sers Vinstons Čērčils
------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
Kauja par Staļingradu 23.Augusts 1942.gads
Vērmahts ir pie Staļingradas vārtiem. Staļins pavēlēja ka civiliedzīvotāji nedrīkst pamest pilsētu, pat sievietes un bērni, nedrīkstēja atstāt pilsētu. Staļins uzskatīja, ka sieviešu un bērnu klātbūtne veicinās lielāku cīņassparu pilsētas aizstāvjiem. Staļingrada ir pilsēta kura simbolizē paša PSRS līdera prestižu, kas būs jāizstāv ne tikai padomju karavīriem, bet arī sievietēm un bērniem.
Vācu Štuka virs Staļingradas
Pēc lielās vācu atrilērijas apšaudes un bumbvedēju uzlidojumiem, 50 000 krievu karavīru un civiliedzīvotāji ir miruši.
Vērmahts dodas uzbrukumā, priekšpilsētā vācieši piedzīvo tikai klusumu un sastop minimālu pretestību, vācu karavīri un ģenerāļi cer gūt ātru un vieglu uzvaru.
Bet tā vietā viņiem nāksies piedzīvot kauju, kura tiek uzskatīta par visu laiku visasiņaināko cilvēces vēsturē ...
Kad vācieši nonāca tuvāk pilsētas centram, no pilsētas gruvešiem, padomju karavīri sāka atklāt uguni. No šī brīža Kauja par Staļingradu tiks noskaidrota cīņās par ielām, mājām, istabām, vai metriem.
Tā kā pretinieks vairs neatradās ieverojamā attālumā kā vienmēr, vācieši deva priekšroku ložmetējiem, mašīnpistolēm, un dažiem sagūstītiem krievu automātiem. Ielas bija sabombardētas, kas neļāva vāciešiem izmantot tankus vai lielos ieročus.
Tā kā cīņas notika vien pāris metru attālumā, vācieši nevarēja izsaukt artilērijas un gaisa atbalstu, viņiem nu bija jācinās aci pret aci. Karavīru dzīvības izšķirs viņu prāta, viltībā un kaujas prasmēs.
Ģenerālis Vasilijs Čuikovs kurš komandēja 62.Armiju, mēģināja noturēt pilsētu par katru cenu, bet viņa armijas pārspēks nespēja aizstāvēties pret labi bruņotajiem vāciešiem. Viskritiskākais brīdis Padomju aizstāvjiem bija 14.Oktobrī, kad Padomju karavīrī bija atspiesti līdz pat Volgas upei.
Sīvās cīņas Staļingradā
Pauluss neapšaubāmi bija nodevējs, to parāda arī viņa politiskā darbība pēc kara!
Kaut kas te nav - sākumā rakstīts, ka aplenkti tika 300 000, bet pēc tam tur pat, ka gūstā nonāca vairāk kā 300 000.
Bez tam ta nebūt nav asiņainākā operācija cilvēces vēsturē.