Otrais pasaules karš - neizstāstīts stāsts (5. daļa)9

Novembra sākumā Vācieši bija jau sasnieguši Volgas upi, sadalot 62.Armiju uz pusēm. Izmisis, Čuikova karaspēks mēģina atkarot Mamajevas kalnu, taču veltīgi. 

No ASV Aļaskas lidlaukiem, amerikāņi apgādā Padomju karaspēku.

19.Novembrī sākās "Operācija Urāns"

Padomju pretuzbrukums sākās ar milzīgu artilērijas apšaudi. Nākamajā dienā, PSRS Dienvidu un Ziemeļu armijas devās uzbrukumā. Vācieši tika pilnībā pārsteigti, un nevarēja atvairīt Padomju uzbrukumu. Tikai triju dienu laikā, abas Padomju armijas satikās Kalahā, pilsēta kura atradās apmēram 80 Kilometrus uz Rietumiem no Staļingradas. 

Pēkšņi vienas no Hitlera labākajām armijām tika pilnībā ielenktas. Vāciešu 6.Armija un 4.Tanku armija, kuru sastāvā bija apmēram 300.000 labi trenētu vācu karavīri. 

"Medījums notvēra Mednieku"

Hitlers bija pārsteigts par šādu pretuzbrukumu, un izsauca savu labāko "Problēmu risinātāju", ģenerāli Ēriku fon Manšteinu kurš līdz šim brīdim nebija piedzīvojis vēl nevienu sakāvi. Padomju spēkiem tomēr izdevās apturēt Manšteinu, taču samaksāja par to dārgi, apmēram divas trešdaļas padomju karaspēka tika iznīcinātas. Vācieši kuri atradās Staļingradā izdzirdēja pār Manšteina sakāvi, saprata ka glābiņa vairs nav.

Vācu gaisa spēki mēģināja apgādāt iesprostotos vāciešus, bet par nelaimi, padomju karaspēks bija atvedis lielu daudzumu pretgaisa lielgabalus. Vācieši evakuēja smagi ievainotos ar pēdējo lidmašīnu, un liek pasveicināt savus radiniekus, draugus, un ģimenes. 

Hitlera karavīri zina ka viņi ir nolemti sakāvei taču ar lielo cīņas sparu sagādāja Padomju karaspēkam lielus zaudējumus.

Pilnībā ielenkti, vācieši tomēr pēc pieciem mēnešiem karojot padevās, daži izdarīja pašnāvību, jo nevēlējās izciest nežēlīgo sodu Sibīrijas gulagos. 300.000 Vācu un viņu sabiedrotie, ieskaitot 35.000 Krievu brīvprātīgie padevās.

Taču vairāk nekā 11.000 SS karavīri kuri pārstāveja vācu armijas eliti, atteicās nolikt savus ieročus, labāk vēlējas mirt cīnoties pret boļševikiem. Viņi noturējās līdz pat Marta sākumam.

No tiem kas padevās, daudzi nosala, vai mira slimības vai sliktas apiešanās dēļ. Tie kas izturēja ceļu uz tālajām Sibīrijas koncentrācijas nomentnēm, tika nodarbināti līdz nāvei.

Vēlāk vēsturnieki apstiprināja, ka 11.237 vēstules kuras nāca no Staļingradas, gandrīz visas izteica vēlmi cīnīties pret komunismu līdz pat nāvei un mirt par nacionālsociālismu, tēvzemi un fīreru.

Feldmaršals Frīedrihs Paulus tika atbrīvots 1955.gadā un pavadīja savas atlikušās dienas aizstāvjot savas darbības Staļingradā.

Kauja par Staļingradu bija otrā pasaules kara pagrieziena punkts, tā bija pirmā lielā sakāve vācijai. Kopumā ap 800 000 vāciešu un ap 1 200 000 padomju karavīru krita ...

Piektās daļas beigas.

Paldies kad lasījāt, atstājiet kādu "Like" vai kādu komentāru.

6.Daļa drīzumā

avots:https://www.youtube.com/watch?v=WBed4Cv2zmc&index=10&list=PLo0ThsDnveH5nv5TNviBrGTX9P6IrYfIe

http://www.history.com/topics/world-war-ii/battle-of-stalingrad

http://www.britannica.com/event/Battle-of-Stalingrad

Grüße aus Bayern