Neatklātie noziegumi: JonBenet Ramsey lieta10

Neskatoties uz savu mazo vecumu, meitenīte daudz piedalījās bērnu skaitumkonkursos, kuros ieguva tādus titulus kā "Mazā Miss Ziemassvētki", "Mazā Miss Kolorado" un daudzus citus, kas nav pārsteidzoši, jo arī meitenītes māte jaunībā piedalījās šādos konkursos un kurai piederēja "Miss Rietum-Virdžīnija 1977" tituls. Daudzi nosoda šādu vecāku lēmumu ļaut savam bērnam piedalīties šāda veida konkuros, jo tas nereti  piesaistīja pedofīlu un nelabvēļu uzmanību bērnam, kuram konkursa laikā jāuzvedās un jāizsaktās vecākam nekā viņš patiesībā ir, rodod slimu cilvēku prātos nelabas un slimas domas. 

Meitenītes vecāki bija Džons Benets Remsijs un Patrīcija (Patsija) Remsija. DžonBenet bija nosaukta par godu savam tēvam savienojot abus viņa vārdus. Džons bija biznesmenis, kas strādāja veiksmīgā IT kompānija Access Graphics, bet Patsija bija mājsaimniece, kas nodarbojās ar bērnu audzināšanu. Ģimenei bija daudz draugu un paziņu, kas pēc traģiskā notikuma novērsās no ģiemenes, jo nesaprata vecāku nevēlēšanos sadarboties ar varas iestādēm, kā arī paši Remsiji nevēlējās uzturēt sakarus ar ģimenes draugiem/paziņām, kas labprātīgi vēlējās sardarboties ar policiju šajā noziegumā, uzskatot to par nodevību. 

1991.gadā Remsiju ģimene no Atlantas pārcēlās uz Bolderu, Kolorādo štatā. Māja izskatās daudz mazāka nekā tā ir pa īstam. Tai ir 3 stāvi, neieskaitot pagrabstāvu, 9 ārdurvis un 104 logi, vairākas kāpnes un pat savs vīna pagrabs. Kopsumā, mājas platība ir 650 kvadrātmetri. Tieši šajā mājā, vienā no pagrabiem tika atrsts DžonBenet līķis 1996.gada 26.decembrī. Neilgi pēc slepkavības, ģimene pārcēlās atpakaļ uz Atlantu. 2004.gadā mājai paradījās jauni saimnieki, kas māju pārbūvēja.

Notikumi un fakti, kas zināmi pirms un pēc slepkavības

1996.gada 25.decebra pēcpusdienā, ap 16:30 Remsiju ģiemene devās pie ģimenes draugiem Vaitiem, pie kuriem notika svētku svinēšana. Visu vakaru viesus un viesu bērnus izklaidēja Santa Klaus, DžonBenet saņēma daudz dāvnas, kuru vidū bija divritenis, zelta aproce ar gravējumu un citas dāvanas. Svētku pasaēdēšana beidzās ap 21:30, kā norāda Remsiju ģiemene, un viņi devās mājās. Pa ceļam uz mājā DžonBeneta aizmiga un, pēc vecāku vārdiem, ap 21:50 Džons ienesa meitenīti mājās, aiznesa viņu uz viņas istabu 2.stāvā un noguldīja gulēt. 

Nākamās dienas agrā rītā pirmā pamodās Petsija, kas plānoja sagatavot visu nepieciešamo braukšanai līdzi uz Mičigānas ezeru, kuras krastā ģimenei piederēja vēl viena māja. Tieši tur ģiemene plānoja sagaidīt un nosvinēt Jauno gadu.

Pēc tam kā sieviete sevi saveda kārtība, viņa devās pa kāpnēm lejā no 3. stāva uz virtuvi, kas atradās pirmajā stāvā, paejot garām meitas istabai. Uz pirmspēdējiem kāpņu pakāpieniem Petsija atrada vēstuli, kas sastāvēja no 3 lappusēm un kurās bija rakstīts, ka nezināms laupītājs ir nozadzis Džonbenetu, un lai vecāki viņu varētu atgriezt atpakaļ, tiem ir jāsagatavo 118 tūkstoši dolāru skaidrā naudā, kas jāieliek aploksnē, tad papīra maisiņā, kas paredzēts pārtikai un jāsagaida zvans intervālā no 8 līdz 10 rītā. Noziedznieks savā vēstulē brīdināja vecākus, ka ja tie ziņos par bērna nolaupīšanu, tie vairs nekad neredzēs savu meitu dzīvu. 

Pēc atrastās vēstules Petsija metās skriet uz guļamistabu pie vīra, lai tas pārbauda vai bērni ir savās istabās, ko viņš arī izadarīja. Berks gulēja savā istabā, bet DžonBenetas nebija savā gultā, kur tēvs viņu pēdējo reizi redzēja. Petsija nekavējoties pazvanīja uz 911 un informēja par meitas pazušanu. Zvans tika reģistrets 5:25 no rīta. Pēc policijas informēšanas par meitas pazušanu, Remsiji sāka apzvanīt visus ģimenes draugus, lai izstāstītu par notikušo. Jau no paša sākuma vecāki neievēroja noziedznieka norādijumus, kas jāizpilda, lai meitenīte veiksmīgi atgriežās mājās. 

5:32 no rīta pirmie ieradās policijas patruļa un, apmēram, pēc stundas jau bija ieradušies Remsiju ģimenes draugi, kas atbrauca atbalstīt nelaimē nokļuvušos vecākus. Ar katru mirkli cilvēku mājā kļuva ar vien vairāk un vairāk. Pēc kāda laika ieradās izmeklētāji- Linda Aarand, Maikla Everet, Riks Frenčs, Harijs Meisons un citi. Pat pēc tam, kad ieradās izmeklētāji, cilvēki turpināja brīvi un patvaļīgi pārvietoties pa Remsiju ģimenes māju. Kas arī bija pirmā un lielākā izmeklētāju kļūda, lai veiksmīgi atrisinātu šo lietu. Neviens no klātesošjiem policistiem neiztaigāja māju un tās apkārtni, pārbaudot vai nodziedznieks nav atstājis kādas nozieguma pēdas. Visi, kas bija ieradušies gaidīja zvanu, kurš, protams, tā arī nenotika. Tikai ap vieniem dienā, izmeklētāja Linda Aarand iedomājās apvaicāties Džonam vai viņš ir izgājis cauri mājai un pārbaudījis visas telpas, saņemot negatīvu atbildi, viņa palūdza viņam to izdarīt, bet ne viens no policistiem negāja kopā ar viņu.

Tiklīdz Džons kopā ar savu draugu nolaidās pagrabstāvā un atvēra pirmās durvis, viņš ieraudzīja savas meitas līķi guļam uz pagaraba grīdas. Džons momentāli pieksrēja klāt meitenes ķermenim un pacēla to, ko kategoriski darīt nevarēja, jo tika izbojāta nozieguma vieta. Meitenes līķi vīrietis aiznesa uz dzīvojamo isatbu, kas atradās 1.stāvā. No brīža, kā tēvs atrada savas meitas līķi, nolaupīšanas tika pārkvalificēta par slepkavību. 

Pirmā tiesas ekspertīze, kuras laikā tika pārbaudīts atrastais meitenes līķis, notika tikai pēc astoņiem vakarā, vairākas stundas pēc ķermeņa atrašanas. Ekspertīzes laikā tika konstatēts, ka meitene tika ietīta baltā palagā, mugurā viņai bija balts krekls ar garām piedurknēm, pidžammas bikses un balta apakšveļa. Meitenes mati bija sasieti divās astītēs un uz meitenes ķermeņa bija zelta aksesuāri-ķēdīte ap kaklu, gredzens uz pirksta un aproce ap roku. Ap meitenes kreiso roku bija apsieta virve ar diviem ciešiem mezgliem un tās paša virves fragments bija meitenei aptīts ap kaklu, kur viens virves gals bija piesiets pie koka spieķa, kas liecināja par to, ka meitene tika nožņaugta.

Tikai pēc tam, kad tiesu ekspertīza apskatija līķi un kosntatēja acīmredzamus faktus, policija sāka sistemātisku pieradījumu un liecību meklēšanu mājās, kuras rezultātā tika atrasts, ka viens no pagraba logiem nozieguma brīdī bija vaļā  un uz vienām no durvīm bija neazināma cilvēka roku nospiedums. Izmeklēšanas gaitā tika atklāts, ka summa, ko noziedznieks prasija kā izpirkuma naudu ir tik pat liela, kā Džona gada prēmija un ka šo naudu viņš neuzlika sev uz bakas konta, bet turēja mājās. Autopsijas protokolā eksperti atklāja, ka uz Džonbenetes ķermeņa ir redzamas traumas, aks iegūtas žņaugšanas rezultātā, noberzumi kakla rajonā, punktveida asins izplūdumi uz acu plakstiņiem, līnijveida lūzums galvaskausa labajā pusē stipra triecina rezultātā, pēc kā sākās smadzeņu asiņošana, kā arī tika atrasti daži zilumi. Eksperti pieļava domu, ka Džonbenet nenomira no galvas traumas, bet gan no nožņaugšanas un apstiprināja faktu, ka meitene bija pakļauta seksuālām manipulācijām. Uz meitenes ķermeņa bija atrasts nezināmas izcelmes punktveida miesas bojājumi, kas vēlāk izrādijās elektrošokera pēdas. Autopsijas rezultāta tika atrasti nepārstrādāti ananāsa gabaliņi meitenes kuņģī, kas norāda uz to, ka vismaz 4 stundas pirms savas nāves meitene ēda. Ekspertīzes laikā tika pieļauts aptuvenais nāves laiks, kas ir intrevālā no pusnkats līdz sešiem rītā.