Nacisma sirds - Vevelsburga.14

Tieši zem apaļā galda telpas atradās kapenes jeb mirušo zeme – liela, apaļas formas telpa ar 12 granīta kolonnām un kopolveidīgiem griestiem, kas rotāti vēl vienas stilizētas svastikas dizainā. Šeit bija plānots noglabāt SS elites biedru pelnus, tādējādi nodrošinot viņu saistību ar ordeni uz mūžu. Bija plānots telpas vidū izveidot mūžīgo uguni, taču tas netika realizēts. Lai gan ir bijušas daudzas baumas par rituāliem šajās telpās, tomēr ir pierādīts, ka kara laikā telpa vēl nebija pabeigta.

Vevelsburga kalpoja arī par glabātavu SS miroņgalvu gredzeniem – Totenkopfring – ko pasniedza SS virsniekiem par 3 gadu dienestu. Veidots no ozollapu joslas ar iegravētu miroņgalvu un rūnām, gredzens bija pierādījums Himlera apsēstībai ar ģermāņu mitoloģiju, kurā Tors bija minējis tīra sudraba gredzenu. Kad SS virsnieks nomira, viņa gredzens tiktu atgriezts Vevelsburgā.

Katrā pils telpā atradās atšķirīgas ģermāņu mitoloģijas un vēstures varoņu gleznas un simboli – Vidukinda, Henrija Lauvas un pat karaļa Artura -, kā arī grāmatas un dokumenti par attiecīgās telpas tēmu. Himlers savu istabu bija veltījis Saksijas Heinriham I, dēvētam par Putnuķērāju, kurš vadīja vācu aizsardzību pret ungāru iebrukumu 10.gs. un lika pamatus Svētās Romas impērijai.  Baumo, ka Himlers uzskatīja sevi par Putnuķērāja reinkarnāciju, taču tas visticamāk ir bijis pārspīlējums. Protams, Himlers jutās pagodināts, kad tika saukts par Karali Heinrihu, redzot sevi kā sava vārdabrāļa garīgo mantinieku un mūsdienu Vācijas aizstāvi nu komunistu ordām.

Himlers savus plānus par Vevelsburgas pili nepārtraukti papildināja sava impulsīvā raksture dēļ. Tā kādu reizi apskatot pili 1938. Gadā viņš pieprasīja ierīkot pilī planetāriju, kas būtu vēl viens dārgs papildinājums. Kādu citu reizi viņš pieprasīja viduslaiku stila telpu dārgumu glabāšanai. Tomēr abi projekti netika pabeigti. Darbi Vevelsburgā pēkšņi apstājās 1943. gadā līdz ar  pagriezienu karā, kad resursus vajadzēja novirzīt svarīgākām lietām.  Taču Himlers vēl 1944. gadā loloja cerības kādreiz pabeigt Vevelsburgas būvniecības darbus.

1945. gada martā Sabiedrotie tuvojās pilij un amerikāņu spēki sāka aplenkt teritoriju. Noraizējies, ka pils nokļūs Sabiedroto rokās, Himlers sūtīja vairākas SS komandas, lai iznīcinātu pili, taču tās netika garām Sabiedrotajiem, līdz kāds tuvumā dzimis SS kareivi neparādīja ceļu garām Sabiedrotajiem. 1945. gada 31. martā – Lieldienu svētdienā – šis vīrs uzspridzināja lielāko daļu pils un aizbēga atpakaļ pie savējiem. Tikai pils Ziemeļu tornis palika salīdzinoši neskarts, radot spekulācijas par tā maģiskajām īpašībām. 2. aprīlī amerikāņi atbrīvoja pēdējos 42 koncentrācijas nometnes cietumniekus. Himlers savu dzīvi beidza 2 mēnešus vēlāk, norijot cianīda kapsulu pēc tam, kad neizdevās viņa mēģinājums noslēgt mieru ar Sabiedrotajiem.

Arī Sabiedrotajiem Vevelsburga sākotnēji bija liela mīkla. Izlūkdienesti bija piemirsuši par tās eksistenci līdz pat pils ieņemšanai. Kaut gan bija skaidrs, ka tā bijusi svarīga SS reihsfīreram, viņi nezināja patieso pils mērķi, līdz SS virsnieki sāka par to liecināt Nirnbergā. 

Kā zināms, tad pēc kara Eiropai pagāja ilgs laiks līdz tā spēja daudz maz atgūties, piemēram, tiekot galā ar izpostīto infrastruktūru, tāpēc daudziem bija milzīgs šoks, kad Vevelsburgas pili, agrāko Himlera štābu un ieplānoto āriešu pasaules centru, atjaunoja jau 1948. gadā, tikai 3 gadus pēc tās uzspridzināšanas. 1973. gadā tika restaurēts Ziemeļu tornis. Mūsdienās pils ir atvērta tūristiem, diemžēl, neviena Latvijas tūrisma aģentūra vēl nav to iekļāvusi Vācijas apskates objektu sarakstā :)

                                                                                               Citi raksti par vēsturi un nacistu noslēpumiem  Manā profilā