Neskatoties uz modernajām tehnoloģijām, ne viens vien senās pagātnes noslēpums vēl nav atrisināts. Izrādās, to atklāšanā nejaušībām ir tikpat liela nozīme kā rūpīgi plānotiem pētījumiem. «National Geographic» raidījumu cikls «Senās pasaules noslēpumi», kas skatāms no 5. februāra, ieskatās notikumos, kas ļāvuši paplašināt zināšanas par senajām civilizācijām. Pirms tam «National Geographic» ir izveidojis apkopojumu par intriģējošiem senās pasaules noslēpumiem, kuri vēl nav līdz galam atminēti.
Trīs intriģējoši un neatrisināti senās pasaules noslēpumi...8
64
0
Attēls no: www.tvnet.lv
Materiāls tapis sadarbībā ar FOX International Channels TV kanālu National Geographic un https://www.tvnet.lv
Attēls no: www.tvnet.lv
Neandertāliešu izmiršanas noslēpums
Globālās sasilšanas iespaidā mazinās Zemes ledus slāņi, tādēļ ir ļoti, ļoti ticams, ka kādu dienu kaut kur varētu tikt atrastas izcili labi saglabājušās izmirušo cilvēku senču - neandertāliešu - atliekas.
Līdzīgi kā aptuveni pirms desmit gadiem Sibīrijā, Jamalas pussalā mūžīgā sasaluma slānī tika atrasts labi saglabājies mamutu mazulis. Tiek lēsts, ka mamutēns dzīvojis aptuveni pirms 10 000 gadiem. Šāds atradums ļautu izprast, vai neandertālieši izmira klimata pārmaiņu dēļ, vai arī neizturēja konkurenci ar cilvēkiem.
Reklāma
Attēls no: www.tvnet.lv
Neticami izturīgā Damaskas tērauda noslēpums
Atgriežoties dzimtenē no krusta kariem, daudzi Eiropas karotāji runāja par islāma kaujinieku zobeniem, kas «varēja sagriezt gaisā uzmestu zīda lakatu» un kurus «varēja saliekt deviņdesmit grādu leņķī un atliek atpakaļ». Taču vēl XXI gadsimtā precīza Damaskas tērauda recepte ir noslēpums.
Ir zināms vien tas, ka to gatavoja no tīģeļa tērauda, kuru ieguva, kausējot dzelzi kopā ar kādiem augu piemaisījumiem. Eiropas kalējiem līdz šim nav izdevies iegūt tādu asumu, elastību un viļņotas iezīmes.
Attēls no: www.tvnet.lv
Precīzas «grieķu uguns» - zudušā Bizantijas napalma – pagatavošanas tehnoloģijas
Napalms ir viens no šausminošākajiem mūsdienu ieročiem, kas ir aizliegts, taču zinātnieku prātus jau ilgi nodarbina VII gs. izplatītais degmaisījums - «grieķu uguns». Arī tas spēj nodedzināt kuģus un to nav iespējams nodzēst ar ūdeni.
Nāvējošā brūvējuma recepti radīja ķīmiķu un inženieru ģimene no Konstantinopoles, taču tā «nomira» līdz ar viņiem. Visticamāk, «grieķu uguns» galvenās sastāvdaļas bija strauji uzliesmojošais ligroīns (vieglā jēlnafta) un priežu sveķi. «Elles liesmas» tika izsmidzinātas ar īpašām vara caurulēm. «National Geographic» eksperti 2002.gadā veica eksperimentu, kurā atklājās, ka vieglās jēlnaftas un priežu sveķu maisījums patiešām spēj nodedzināt kuģi dažās minūtēs.
