Paskaties ārā pa logu! Iespējams, ka pēc pāris tūkstošiem gadu tajā vietā būs tuksnesis, mājas vietā izaugs sūnas, vai pa bijušo pagalmu peldēs zivtiņas jūrā vai okeānā. Iespejams viss būs pa vecam ... Kas to lai zin?......
Mirušās pilsētas...15
Arkaima.
Izrakumi šajā senāriešu pilsētā, kas tikusi uzbūvēta 3. – 2. gadu tūkstotī pirms mūsu ēras, kļuva par vienu no galvenajiem, 20. gadsimta arheoloģiskajiem atklājumiem. Arkaima savos ziedus laikos bija saules pilsēta, šaja pilsētā bija gan templis, gan arī astronomiskā observatorija. Tajos laikos Arkaima bija Sibīrijas un pat visa Urāla centrs. Šī, savulaik attīstītā pilsēta, tika pamesta liela ugunsgrēka dēļ. 1987.gadā padomju vara centās šo pilsētu appludināt, aizbildinoties, ka Arkaima neesot vajadziga un, ka tai neesot nekādas vērtības. Tomēr ar Čeļabinskas arhelogu palīdzību šī senā pilsēta tika saglabāta un pat pārveidota par rezervātu.
Mohendžadaro.
Pilsētu, kuras nosaukums hindu valodā nozīmē – “ mirušo pakalns”, pazuda no zemes virsas apmēram 3,5 tūkstošus gadu atpakaļ. Šī Indijas civilizācijas centra bojāeja bija aprakstīta apmēram ap 1200. gadu p.m.ē, indiešu poēmā “ Mahabharata”. Spriežot pēc šī apraksta, pilsēta bija iznīcināta spēcīga sprādziena rezultātā, kura dēļ sakusa akmeņi, izkūpēja visi ūdeņi, izcepās visas zivis un cilvēki. Zinātnieki izteica savu versiju – pilsēta gāja bojā, tā saucamo “ melno zibeņu” , tas ir, gandrīz izveidojušos lodveida zibeņu dēļ, kā rezultātā no Mohendžadaro pāri palika tikai pelni.
Pompeji.
Gleznainās drupas Neapoles apkārtnē,liecināja par kādreiz plaukstošu tirdzniecības vietu, kur iedzīvotāji galvenokārt nodarbojās ar zivju zvejošanu un olīveļļas razošanu. Bet viņiem par nelaimi, 79.gada p.m.ē, Vezuva vulkāns, pie kura pakājes atradās Pompeji, pēkšņi pamodās, un pilsētas iedzīvotāji un viesi, ar visām mājām tika aprakti zem biezas pelnu kārtas. Pilnībā Pompejus atraka ~20.gs. un pārvērta par labi saglabājušos antīko laiku muzeju zem atvērtām debesīm.
Tenotičtlana.
Senie acteki, dibinot šo pilsētu 1325.gadā, nosauca to par “ dzeļošo kaktusu vietu”. 200 gadu patstāvēšanas laikā šī pilsētvalsts, pārvērtās par vienu no iespaidigākajām Rietumu puslodes, tā laika pilsētām. Šeit bija akmens piramīdas, tempļi, labi ceļi un pat akmens ūdensvads. Izlaupot pilsētu, spāņu konkistadoriem, bija vienaldzīgas šīs vērtības, un 1521.gadā, mežoņa Ernana Kortesa vadībā, Tenočtitlana bija iznīcināta.
Babilona.
Babilona bija viena no skaistākajām senās pasaules pilsētām. Saskaņā ar leģendām, tieši šajā pilsētā atradās tornis, kura dēļ cilvēcei ir jāmācās svešvalodas, šajā pilsētā bija arī slavenie Babilonas gaisa dārzi, kurus savai sievai uzcēla valdnieks Nebukadnecars II . Viss, šis pilsētas skaistais un ievērojamais nepaslīdēja garām Maķedonijas Aleksandram, kurš 331.gada p.m.ē iekaroja Babilonu, vienlaikus Babilonu padarot par savas impērijas centru. Tomēr bezgalīgu karu rezultātā, ap 2.gs. p.m.ē, Babilona jau bija zaudejusi savu agrāko spožumu un varenību, vēl joprojām guļ drupās 85 km uz Dienvidiem no Bagdādes.
Ubāra.
Šī pilsēta, kas tika uzbūvēta Arābijas tuksneša oāzē, no 3.gs. pirms mūsu ēras līdz pat 4.gs. mūsu ērā. Šī pilsēta bija viena no apdzīvotākajām un bagātākajām pilsētām, kas tagad atrodas mūsdienu Omānas teritorijā. Ubārā, jeb kā to vēl sauc – Irāmā, bija attīstīta zinātne, alķīmija, militārija, bet tirdzniecības karavānas no Persijas, Grieķijas un Romas, šeit uzpirka aromātiskos vīrakus un mirru (koka sveķi, kurus pīpējot it kā varēja uzlabot veselību). Saskaņā ar islāma pasakām, pilsētu it ka iznīcināja Allahs, jo pilsēta neesot viņam patikusi. Tomēr 1980. gadā, arheologi izvirzīja daudz prozaiskāku un šausmīgāku versiju – pilsēta pilnībā visa, iegruva karsta bedrē (kb – pazemes ūdeņi izskalo iežus un zem zemes var izveidoties caurumi, kas iebrūk). Karsta bedre izveidojās pašu pilsētas iedzīvotāju dēļ, jo pilsētnieki, pumpēdami no pazemes ūdeni, pašiem nezinot, daudzu gadu garumā izveidoja bedri, kas pēc tam arī iznīcināja šo tuksneša oāzes pilsētu.
Dvigrada.
11.gadsimta cietokšņpilsēta, kas mūsdienās atrodas Horvātijas teritorijā, Romas impērijas laikā bija neliela, bet svarīga pilsēta, jo tā bija uzbūvēta galveno impērijas tirdzniecibas ceļu krustojumos. Tomēr 17.gs. pilsētas iedzīvotājus “pa tīro” iznīcināja mēra epidēmija, bet dzīvi palikušie bēga prom no pilsētas, pat nesarīkojot atvadu dzīres. Pateicoties cilvēku neesamībai un varasiestāžu slinkumam, Dvigradu pat mūsdienas var apskatīt neskartu. No viduslaikiem.
Troja.
Grieķi dibināja Troju stratēģiski svarīgā vietā – Hisarlikas pakalna virsotnē ( mūsdienās – Turcijas ZR, netālu no Dardaneļu jūras šauruma). Pakalns, uz kura atradās Troja, ļāva kontrolēt Eiropas un Āzijas tirdzniecības ceļus, un tieši tāpēc jau no seniem laikiem Trojas apkārtnē ļoti bieži bija novērojami konflikti. Pats zināmākais no konfliktiem, par kuru Homērs stāstija savā eposā “ Iliāda”, beidzas ar pilsētas krišanu 1260.gadā pirms mūsu ēras. Bet ap 1870. gadu vācu tirgotājs un arhelogs Henrihs Šlīmanis sāka atrakt Trojas pilsētu. Mūsdienās Trojas pilsēta kalpo kā ekskursiju vieta tūristiem un vēsturniekiem.
Galvestona.
Galvestona bija viena no visattīstītākajām tirdzniecības pilsētām Meksikas līča piekrastē, līdz 1900 gada 8.septembrī pamatīga viesuļvētra pilsētu nopostija līdz pamatiem. Vētra bija 4.kategorijas un tās ātrums sasniedza 200km/h . Katastrofas rezultātā bojā gāja 8 000 cilvēku, bet pilsētas vietā bija palikušas tikai drupas. Pilnībā Galvestona jau neiznīka, bet tā, no Teksasas kultūras un ekonomikas centra, pārvērtās par nīkuļojošu pilsētiņu. Visa ražošana un ekonomika pārvietojās uz Hjūstonu, uz turieni pārvācās arī lielākā daļa Galvestonas iedzīvotāju.
Madžāri ( kr. - Маджар, Маджары)
Agrāk, Budjonovskas vietā, Ziemeļkaukāzā, 12.-14.gs. , atradās viduslaiku pilsēta Madžāri. Savos ziedu laikos Madžāri, bija galvenā, Zelta Ordas hana, rezidence. Pilsētā bija liela naudas kaltuve, tika uzbūvēti lieli mečeti un minareti, bija pat centrālais ūdensvads.Madžāri ar grūtībām pārdzīvoja Tamerlana karaspēka uzbrukumus, kuru laikā pilsētu iztīrija pa tīro. Pēc šī atgadijuma pilsēta sāka nīkuļot, un 150 gadu laikā, tur nekas jēdzīgs jau vairs nebija palicis.