Palmira.
Palmira bija svarīgs pieturpunkts ceļinieku karavānām, kas šķērsoja Sīrijas tuksnesi. Šī pilsēta bija arī viena no senās pasaules garīgās kultūras un ekonomikas centriem. Romas impērijas laikā pilseta zaudēja savu agrako laiku spožumu. Ap 1434.gadu, musulmaņu pārvaldīto pilsētu, karu dēļ, jau bija pametusi lielākā daļa iedzīvotāju. Mūsdienās Palmiras pilsēta sastāv no tempļu drupām, sagruvušiem akveduktiem, ko apsargā UNESCO. Nav zināms, vai no šīm drupām vel kautkas ir palicis, jo Sīrijā jau divus gadus norisinās pilsoņu karš.
Maču Pikču.
Kečua indiāņu valodā, “Maču Pikču”, nozīmē - vecais kalns. Pēc seno inku ticējumiem šī vieta nebija pati labākā, lai būvētu pilsētu. Maču Pikču būvēja kā svētīto Zemes centru, lai varetu sazināties pa tiešo ar dieviem. Savos ziedu laikos pilsēta , kas atradās 2430 metrus virs jūras līmeņa, dzīvoja tikai apmēram 1200 iedzīvotāji, bet 1532.gadā iedzīvotāji šo pilsētu nezināmu iemeslu dēļ pameta. Pēc pilsētas ieklaušanas UNESCO mantojuma sarakstā, pilsētu dienā var apmeklēt 2,5 tūkstoši tūristu. Tātad gadā, Maču Pikču apmeklē apmēram 912 000 tūristu. Šī senā pilsēta atrodas Kusko reģionā, Peru.
