Jau pirms aptuveni 100 gadiem Konstantīns Ciolkovskis (Константин Циолковский; 1857–1935) – cilvēks, kurš tiek uzskatīts par mūsdienu astronautikas un aerodinamikas pamatlicēju, – nevis vienkārši stāstīja par iespējām lidot Visumā, bet arī prātoja par nākotnes dzīvi Visumā kā neizbēgamību, kā īstenību, kas sagaida cilvēci. Pēc viņa domām, tā, kas būs spējīga to izdarīt, būs nākotnes civilizācija. No šā skatu punkta Ciolkovskim tiekšanās uz Visumu bija stratēģisks plāns mūsdienu cilvēku attīstībai un viņa kosmiskās jeb kārtības filozofijas uzdevums bija sagatavot cilvēci īstai fiziskai dzīvei uz kādas citas planētas Visumā. Par pamatu šai iespējai izvirzot cilvēka attīstību līdz tādai pakāpei, kurā nākotnes cilvēks no mūsdienās dzīvojošā vairuma atšķirsies tikpat ļoti, cik mūsdienu cilvēki atšķiras no pērtiķa.
To, ka mūsu planēta reiz beigs savu dzīvi, zināja daudzas senās tautas, par ko liecina zināšanas, kas saglabājušās no mūsu tālajiem senčiem. Par cilvēcei paredzēto dzīvi uz citām planētām liecina arī dažādas reliģijas to sākotnējā neizkropļotajā veidā. Arī Jaunajā Derībā, kas atspoguļo vie-na no cilvēces skolotājiem Jēzus Kristus mācīto, vairākkārt norādīts, ka cilvēcei tiks dota cita Zeme un debesis: «Es redzēju jaunas debesis un jaunu zemi, jo pirmā debess un pirmā zeme bija zudusi, un jūras vairs nav.
