Kāpēc tieši 16. marts ir izvēlēta kā leģionāru atceres diena? Tāpēc, ka tieši šajā datumā 1944. gadā abas latviešu divīzijas (15. un 19.)pirmo reiz cīnījās plecu pie pleca Veļikajas upes krastos, aizsargājoties pret padomju armijas ofensīvu.
tur jau rodas tā problēma. Mēs pieminam mūsu vīrus dienā, kad viņi guva uzvaru zem Nacistiskās Vacijas karoga. Ja mēs viņus piemnētu pilnīgi citā dienā, tad tāds skandāls nebūtu. Un ja mēs nesuaktu to pa leģionāru dienu, bet par latviešu karavīru kuri krita 2. pasaules karā dienu, tas būtu godīgāk, jo ļoti daudz latviešu piespiedu kārtā cīnijās sarkano pusē, bet viņus neviens nepiemin. Tieši tādas lietas arī man liek skatīties uz šo dienu ļoti negatīvi.
Visu cieņu latviešu leģionam, šie vīri ir varoņi un viņi neko sliktu nav darījuši, jo viņi bija karavīri, nevis apsargi un policisti. Bet mums vajadzētu varbūt apsvērt pieminēt visus latviešu karavīrus kuri gāja bojā otrajā pasaules karā.
Pieminot tikai latviešus kuri karoja nacistiskās vācijas pusē un pieminot tos dienā kurā viņi guva uzvaru, mēs tā darot vienkārši līdzinamie krieviem 9. maijā.
Vienkārši mans vectēvs kurš bija karavīrs latvijas brīvalsts laikā, tika iesaukts sarkanajā armijā 40. gadā. Un kad Nacistiskā vācija sāka uzbrukumu Padomju savienībai, viņu piespiedu kārtā vienkārši aizveda uz krieviju kur lika karot. Viņš stāstija, ka aizbēgt no armijas nevarēja, tas nebija iespējams. Tāpēc nācās karot! Un viņš man stāstija, ka viņa lielākā sāpe ir tāda, ka neviens viņus nepiemin, drīzāk pat sauc par nodevējiem, lai gan nekādi nodevēji viņi nebija, viņi bijā tādi paši, kā latviešu leģions - lielākā daļa tika iesaukta piespiedu kārtā