›

Krievi, kas augšāmcēla mirušos 38

1045 4

Pirms daudziem gadiem Krievijā, ko tolaik pazina kā PSRS, dzīvoja zinātnieks, kas veltīja savu dzīvi mākslīgās asinsrites pētīšanai. Tieši viņam pieder patents uz aužektoru, ierīci, kas var uzturēt asinsriti mākslīgi.

Pirms Sergejs Bruhonenko patentēja savu ierīci, viņš veica eksperimentus uz suņiem. Eksperimenta būtība bija vienkārša. Sunim tika nolaistas asinis, bet pēc 10 min tās tika iesuknētas atpakaļ. Ar mākslīgu ierīci uzturot asinsriti suņa sirda sāka pukstēt un suns atdzīvojās. Par cik smadzenes bija bojātas, tad suņi pēc eksperimenta ilgi nenodzīvoja. Bet tas nebija galvenais - tika pierādīts, ka asinsriti var nodrošināt mākslīgi un tas ļauj uzturēt pie dzīvības organismu. Par cik šie pētījumi tika veikti 20.gs 20-tajos gados, tad tā bija revolucionāra ideja. Varbūt tieši uzskatāmībai, ka asinsrite nodrošina dzīvību, viņš veica eksperimentu, kurā tika atdzīvināta tikai suņa galva. Tā bija atdalīta no ķermeņa, bet pieslēgta pie autožektora. Ierīci darbinot kādu laiku, galva sāka reaģēt uz kairinājumiem, tā it kā atdzīvojās...

Pētījumi scaronajā jomā par... Autors: Lestets Krievi, kas augšāmcēla mirušos

Pētījumi šajā jomā, par mākslīgu dzīvības uzturēšanu jau bija iepriekš, pat cariskajā Krievijā. Taču nevienam no zinātniekiem pētījumi nebija iesniegušies tik tālu. Bija dažādi pieņēmumi un mēģinājumi, bet Bruhonenko bija pirmais, kam izdevās radīt primitīvu dzīvības uzturēšanas mašīnu. Tieši par šo sasniegumu viņš saņēma Ļenina prēmija, bet tas, ko mēdz atstāt bez ievērības, ir cik ļoti eksperimenti līdzinājās Frankenšteina radīšanai un Lovekrafta cienīgam šausmu inscinējumam.

Ja no sākuma eksperiments... Autors: Lestets Krievi, kas augšāmcēla mirušos

Ja no sākuma eksperiments sastāvēja no ains nolaišanas un pēc tam iesūknēšanas atpakaļ organismā, tad laikā gaitā tie kļuva izsmalcinātāki. Tika atdzīvināta suņa galva, kas bija atdalīta no organisma. Galvu un ķermeni savienoja caurulītes, kas aizstāja asinsriti un elpošanu. Galva bija dzīva, ķermenis arī. Turpmāko eskperimentos izmantoja suņa galvu. Asinsriti nodrošināja autožektors, bet pie sistēmas tika pieslēgtas plaušas, kas apgādāja asinis ar skābekli. Plaušas bija izņemtas no ķermeņa un darbojās atsevišķi uz statīva. Galva, saslēgta ar asinsriti, reaģēja uz kairinājumiem. Iedodot gabaliņu ēdiena, tas tika norīts un pēc mirkļa parādījās barības vada otrā galā. Taču tas vēl nebija viss, kas tika darīts pētījumos.

izveidot rakstu izveidot testu

Reklāma

Autožektora prototips tika... Autors: Lestets Krievi, kas augšāmcēla mirušos

Autožektora prototips tika izstrādāts 1925.g. Patents uz to tika saņemts Anglijā, Francijā, Vācijā un PSRS 1929.g. un 1930.g. Vai eksperimentus var dēvēt par amorāliem? Tieši iespējamība uzturēt asinsriti un dzīvību mākslīgi ir padarījusi iespējamu orgānu transplantāciju, kas neatņemama mūsdienu medicīnas daļa. Kādam nācās ciest, bet eksperimenti ar suņiem turpinājās.

Vladimirs Demihovs bija orgānu transplantēšanas pionieris, kas jau 1937.g izveidoja mākslīgu sirdi. Suns ar šo sirdi nodzīvoja 2 stundas. Sākās 2. pasaules karš un zinātnieka eksperimenti apstājās, bet pēc kara, neskatoties uz pieticīgajiem apstākļiem, viņam izdevās atsākt darbību un 1946.g veikt sirds transplantāciju. Pēc tam sekoja sirds-plaušu, plaušu un aknu transplantēšana. Kā arī veiksmīga galvas tranplantācija.

Demihova vadībā veikmīgi transplantēja galvas ar ķermeņa priekšējo daļu. Mazāka suņa ķermeņa priekšējā daļa tika transplantēta uz lielāku suni. Pirmajā eksperimentā 9 gadus vecu kuci Šavka piešuva uz muguras lielākam sunim Brodjaga. Šavkas ķermenis tika pārgriezts uz pusēm, atstājot priekšējā daļā plaušas un sirdi. Asinsvadi no lielākā suņa tika precīzi savienoti ar Šavkas asinsvadiem un abi suņi izdzīvoja. Pēc operācijas viņi varēja neatkarīgi kustēties un ēst. Pirmais šāds pāris nodzīvoja tikai 4 dienas.

Demohivs kopumā veica vairāk... Autors: Lestets Krievi, kas augšāmcēla mirušos

Demohivs kopumā veica vairāk nekā 20 šāda veida operācijas. Pēdējo eksperimentu veica 1968.g. Kucēns tika transplantēts uz lielāka suņa kakla. Radība nodzīvoja 38 dienas. 1988.g. izbāzeni nodeva Rīgas Medicīnas vēstures muzejam, kur tas ir arī tagad.

Kristiāns Barnards, Dienvidāfrikas ķirurgs, kurš 1967.g. veica pirmo veiksmīgo sirds transplantāciju cilvēkam, divreiz apciemoja Demihovu un uzskatīja viņu par savu skolotāju. Lai arī eksperimenti deva nenoovērtējumu ieguldījumu zinātnes attīstībā, paši eksperimenti, kas ļāva transplantēšanai kļūt par realitāti, izsauca riebumu un sašutumu pat toreizējo Padomju zinātnieku aprindās. Vienīgais, kas ļāva turpināt eksperimentus, bija Aukstā kara sacensība starp PSRS un ASV dažādās jomās 60-to gadu laikā.

Ja Demihovs būtu dzīvojis mūsdienās PETA aktvīsti pilnīgi droši nodedzinātu viņa māju un pašu zinātnieku pasludinātu ārpus likuma. Un mēs jorpojām mirtu, jo orgānu transplantācija nebūtu iespējama...

1045 4 38 Ziņot!

Ieteikt: 0 0 0