local-stats-pixel

Kā un no kā pārtika PSRS pilsoņi?76

761 4

Laikam pareizā atbilde būtu piecgades plāniem un plakātiem. Taču toreiz bija pārtika, pēdējie gadi gan ir palikuši atmiņā ar visuresošo deficītu, bet arī pirms tam jau nebija lielas atšķirības. Vismaz tagad tā liekas, skatoties tā laika uz plānveida ekonomiku. Lai nepieciešamie produkti būtu uz galda, vajadzēja paskraidīt pa veikaliem, pastāvēt rindā un sarunāt deficīta preci, bet tikai pēc tam varēja atnākt mājās un paēst. Nedaudz savādāks variants, ja bija vasarnīca, tad tas nozīmēja, ka būs kompoti, ievārījumi, skābēti gurķi un tomāti želatīnā (par pēdējiem es personīgi biju sajūsmā, mmm, bērnības garša)

Varbūt arī kādam tagad sviests ir bez garšas un smaržas, sinepes bez asuma, viss bez cukura, sāls un holesterīna. Šķiet, ka agrāk viss bija naturālāks un bez ķīmijas. Bet kā tad īsti tad bija?

Reklāma
Reklāma
Reklāma
« 1  2  3 »
761 4 76 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv
Reklāma

Komentāri 76

0/2000

Nepatīk, ka tā 'noliek' tos aizgājušos laikus!

Uzraksts pie maizes 'NEAIZTIKT', patiesībā nozīmēja - negrābstīties ar rokām un nespaidīt! Ja pērc, tad paņem, ja nepērc - nebojā preci! Tīri higiēnas nolūkos.

Jā, pārtikas produktiem nebija tāda izvēle, kā šodien. Bet nepaēdis nebija neviens! Arī iesaiņojums bija 'ekoloģiskāks', - parasts ietinamais paīrs, kas grāvmalās sadalītos 1-2 gadu laikā. Bet ar to starpību, ka tos paīrus nez kāpēc neviens tā pa vējam nelaida. Mīlēja savu dzimteni, laikam, - tā tas saucas!?

Bija, protams arī deficīts.   emotion . Ko nu tur slēpt. Bet vismaz manā ģimenē problēmu nebija. Gribi to, kas nav veikalā, vai - negribi stāvēt rindā - aizej uz tirgu! Tur viss bija. Tiesa gan nedaudz dārgāk, ja jau deficīts. Bet tonnām jau vienām ģimenes vakariņām nevajag.

39 0 atbildēt

1. jā maizi pieveda katru dienu, vakarā varēja arī maizītes vairs nebūt, un uzraksts- lai negrābstās - tagad arī veikalos pie cepumiem - ir uzraksts - lai ar rokām negrābj..

2. skaitīkļi, jeb ABAKS - īstenībā ļot laba manta, tādus pirms elektronisko kalkulātora izgudrošanas cilvēce izmantoja vairāk kā piecus tukstošus gadu.. tā kā piedēvēt tos PSRS ir vairāk kā apsurdi.

3. tā jau nebija ka vispār neko nevarēja nopirkt - piens un maize jau bija gandrīz vienmēr - izņēmums vakaros, jo veikali pasutija tik daudz lai pa dienu iztirgotu, jo nākamajā dienā atkal bija svaigs

Tas ka veikala darbinieki zaga- tas tiesa, bet to darīja arī citur strādājošie- var teikt ka pilnīgi visi

9. nu tas nu gan nav tipisks padomju laiku galds- tāds tējas galds vien ir... galdi bija krietni vien bagātāk klāti kā šodien

10. zini ar ko klasiskais rosols atšķirās no gaļas salātiem - rosolā ir vārītā desa, nevis gaļa. un tā nav ironija bet salātu būtība. Jo ja tev kafeinīcā piedāvās gaļas salātus, tad tur jābūt vārītai gaļai. ja rosolu tad gaļai tur nav jābūt, bet būs vārītā desa.

14. konservus gatavoja visi kam vasarā bija pieeja pie izejvielām, un ja man kāds atved kaudzi ar gurķiem, tad protams ka tos salikšu ziemai...

17. nav paredzēts vāciņiem, bet gan burkām- viennozīmīgi

38 1 atbildēt

Bet ja nopietnāk, tad in general PSRS laiku paika raksturojās ar dažām sekojošām iezīmēm:

1. Ēdieni kopumā bija liesāki... cita lieta, ka ēdnīcu plovos & gulašos no gaļas lielākoties bija treknumi (jo droši vien labo liesumu tie, kam bija iespēja, steidzās nozagt).

2. Fāstfūds, vismaz tā mūsdienu izpratnē, neeksistēja kā šķira (ja vien par tādu neuzskatīt belašus, un kafejnīcu bulciņas).

3. Ēdiens parastais bija vairāk vai mazāk dabūjams, a vot delikateses un gardumiņi/našķi gan bija reāls deficīts (piemēram, tie paši jau pieminētie banāni, kurus es padomju laikā dabūju noprovēt kādas reizes divas, bet biezpiena sieriņus `Kārums` mums skolā izsniedza pa vienam uz deguna lielos svētkos. Līdz ar to, bez šaubām, šīs lietas tolaik likās daudz garšīgākas).

4. Lai nu kas kas, bet gaļas konservi gan padomju laikā viennozīmīgi bija lietojamāki nekā tagad. Nezinu kāpēc.

17 0 atbildēt

traki laiki, nevar saprast kapec veci cilveki saka ,ka bij labak ka tagad?!

15 1 atbildēt

Nu paga paga, vecīt, kur tad man tie kārtējie ikri uz galda ir? Es pat tās tavas gaļas kotletītes atļauties nevaru.  emotion 

13 0 atbildēt

Nu faktus kā saka var pasniegt dažādi. Paldies tam, kas atgādināja par maizes lāpstiņām. Pirmo bildi ieraugot nevarēju atcerēties kāpēc bija šāds uzraksts, bet tad izlasīju par lāpstiņām un toč, tā arī bija, ka ar to pārbaudīja maizes mīkstumu (svaigumu). Tas pats par skaitīkļiem - reāla manta. Kad piešāvās tad īstenībā daudz ērtāk par kalkulatoru + galvā veici līdzi darbības, tātad trenēji arī smadzeni. 

Runājot par izvēli mūsdienu veikalos - principā atšķirību starp Padomju un tagadējiem laikiem var raksturot vienā teikumā - Padomju laikos bija nauda, bet nebija ko pirkt, bet tagad ir otrādi.  P.S. Dabīgs bija viss, kas nāca no saviem laukiem. Kolhoza laukus tā pat migloja ar nezin ko un desās bija tualetes papīrs utt. 

12 0 atbildēt

Būtu vēlams, lai pie bildēm būtu kaut aptuveni gadi pievienoti, jo tagad iznāk tā, ka visos padomju gados bija vienadi slikti. Nevar salīdzināt  pirmos pēckara gadus ar vēlākiem. Arī Rietumvācijā pirmos pēckara gadus manas māsīcas dzīvoja bēgļu nometnē pusbadā un drīz pēc tam viņu dzīvi apskaudām. 

11 0 atbildēt

Kvasu, kāds bija "padumjajos" laikos, joprojām var nopirkt. Iļģuciema alus darītava tādu taisa. Tiesa gan ne tas, ko lielveikalos pudelēs var nopirkt. Jābrauc uz Iļģuciemu, uz alus darītavu. Tur ir veikaliņš, kur izlejamo tirgo. tas ir tas īstais - nepasterizētais. Vienīgi lietojams tikai 1-2 dienas. Pēc tam pat ledusskapī turot sāk just skabuma garšu emotion

9 0 atbildēt
Kā tu raksti - mūsdienas, aizej uz veikalu un nopērc.. Mums mājās veljoprojām notiek dārzeņu un augļu marinēšana un glabāšana ziemai, tas pats ar kartupeļiem un visu pārējo. Jo tomēr.. kapēc iet pirkt veikalā Poļu ābolus vels viņ zin kādus kartupeļus un spāņu tomātus ja tas viss ir pieejams savs. Jā par pilsētniekiem es neko nesaku, bet.. Mūsdienās ir daudz laukos dzīvojošo kas sava slinkuma dēļ ir gatavi labāk nopirkt veikalā nevis nedaudz pacensties un ēst savu dabīgo piemājas produktu.
7 0 atbildēt

Ja gribi kaut ko rakstīt  par PSRS, tad vispirms aprunājies   ar tiem, kuri to laiku ir  pārdzīvojuši,bet neraksti galīgās muļķības,daļa ko Tu raksti ir taisnība,bet puse ir Tavas brīvās fantāzijas lidojums.  

8 1 atbildēt

vismaz desam bija garsa nevis ka tagad visas vienadas

9 2 atbildēt

Pašapkalpošanās veikali bija mazpazīstami, ja nedzīvoji Rīgā. Pudeles bija tikai stikla. Ietinamā papīra tūtas pamazām nomainīja papīra turzas (salīmēti maisiņi), tad polietilēna maisiņi biezpienam - tie tika mazgāti un lietoti atkārtoti. Maize gan veikalos bija tikai plika un nesagriezta. Populāri bija tīkliņi, kuros pārnēsāja produktus.

7 0 atbildēt

Varētu padomāt, ka šobrīd vidusslānim ir diži vairāk ko  ēst. Ne tiešā formā, bet mēs esam pārsātinājušies no tā, kas ir pieejams un vairs nezinam ko ēst. Nekas neapmierina, negaršo un neinteresē. Savukārt atļauties ne-primāro paiku ikdienā visi nevaram (ikri,austeres, omāri un cita figņa, ko dēvējam par delikatesēm.)

6 0 atbildēt

Tā apmēram arī bija, vismaz 70, un 80 gados.. Paldies par labu rakstu emotion +

5 0 atbildēt

"Dārgo šokolāžu vietā bija Gematogens par 11 kapeikām. " ...HEMATOGENS- var saprast, ka no krievu valodas tulkojis, un, nevis vāciņus no verdošā ūdens katla vilka, bet jau gatavās burkas ar vāciņiem!!!

5 0 atbildēt
Tagad veikals var atvest pārtiku uz mājām... Lūk tā ir dzīve emotion
5 0 atbildēt

Kāda velna pēc ir jāmuld,ja raksta tad taisnību,Katru rudeni sūtija no rūpnicām,mācību iestādēm un arī no armijas uz kolhoziem palīdzēt novākt ražu,bez nekādiem marodieriem,kam bija dārzs,tas skābēja kāpostus,marinēja gurķus,skābēja gurķus,žāvētas vista,jā bija delikatese,melnie ikri veikalā maksāja 40.rbļ. kg.Nepirka jo skaitijās ļoti dārgi,algas bija no 60.-120 rbļ.Līdz 1965,gadam veikalos varēja  gāļu un gaļas produktus nopirkt,tad Ņikita Hruščovs uztaisīja reformu un sāka trūkt viss kas iespējams, pat citreiz izstāvot rindu prece beidzās.Toties produkti bija bez jebkādiem konservantiem.Man apnika rakstīt,bet uz katru bildes  komentāru varētu iebilst.

5 0 atbildēt

Ēst pilnīgi sagribējās lasot... emotion

4 0 atbildēt

Padomju laikos pilsētniekiem bija palīgsaimniecības laukos, kur strādāja lauku radi - turēja govis, cūkas, vistas u.t.t., bija dārzs. Par to bija jāiet kolhoza klaušās - katrai lauku mājai iemērīja kolhoza biešu vagas ravēšanai. Badā neviens nemira, bet lielas izvēles veikalos nebija. Laimējās tiem, kam radi strādāja vairumtirdzniecības bāzēs - varēja čehu alu, dāņu cūkgaļu un banānus dabūt.

4 0 atbildēt

Pārtika bija dabīga ,skaidrs ka tā bij rūpnīcas ražota pēc tā saucamā gosta,Un garša bij pa visam cita -mēli varēja norīt .Jelgavā cik atceros bij dažādi veikali-no 65.gada, līdz padomijas sabrukumam paiku varēja dabūt,saprotams bij rindas, un tāda daudzuma nebija ,izvēle bij mazāka ,bet labāk trīs marku labas desas , nekā 33.marku mēsli, tais laikos ceļoju daudz-tāds darbs, bij savienībā vietas kur dēļ maizes stāvēja pusdienu rindā un desu varēja redzēt vienīgi plakātos.Mums bij palaimējies -Latvijā bij pieejama pārtika, varbūt mazāk nekā kaimiņos Lietuvā- tur bij pārbagātība, Igaunijā toties bij augstākas markas izstrādājumi- konfektes,saldumi,desas un gaļas konservi un pat bij lielā daudzumā gan zivis ,gan putni.Nu vispār jau nebija tik traki, toties lielie bļāvēji tagad un toreizējie komunistu pakaļskrējēji saņēma  iespējas iegādāties visādos veidos defecītu-tā toreiz sauca to ko nevarēja nopirkt-gan darba vietās rīkoja izpārdošanas,gan veikali speciāli izredzētajiem ,gan apmeklēja tirdzniecības bāzes un mājā gāja ar pilnām kulēm.

4 0 atbildēt
« 1  2  3 »