Laikam pareizā atbilde būtu piecgades plāniem un plakātiem. Taču toreiz bija pārtika, pēdējie gadi gan ir palikuši atmiņā ar visuresošo deficītu, bet arī pirms tam jau nebija lielas atšķirības. Vismaz tagad tā liekas, skatoties tā laika uz plānveida ekonomiku. Lai nepieciešamie produkti būtu uz galda, vajadzēja paskraidīt pa veikaliem, pastāvēt rindā un sarunāt deficīta preci, bet tikai pēc tam varēja atnākt mājās un paēst. Nedaudz savādāks variants, ja bija vasarnīca, tad tas nozīmēja, ka būs kompoti, ievārījumi, skābēti gurķi un tomāti želatīnā (par pēdējiem es personīgi biju sajūsmā, mmm, bērnības garša)
Varbūt arī kādam tagad sviests ir bez garšas un smaržas, sinepes bez asuma, viss bez cukura, sāls un holesterīna. Šķiet, ka agrāk viss bija naturālāks un bez ķīmijas. Bet kā tad īsti tad bija?
