Arhimēds ( 287 – 212 )
Izcilie matemātiķi - 22
30
2
Arhimēds dzimis ap 287. gadu p.m.ē. Sirakūzās – Sicīlijas salas austrumos.Arhimēda tēvs Fīdijs – pazīstams tā laika astranoms un matemātiķis – bijis dēla pirmais skolotājs. Zināšanu padziļināšanas nolūkā viņš devies uz Aleksandriju – tā laika matemātiskās domas centru.
Ēģiptē Arhimēds izgudrojis instrumentu Saules redzemā diametra izmērīšanai, kā arī mašīnu lauku aplaistīšanai, ko velāk izmantoja ūdens izsūknēsanai no šahtām.
Ziņas par Arhimēda dzīvi sastopamas seno vēsturnieku Polibija ( 2. gs.p.m.ē. ) ,Tita Līvija (1. gs.p.m.ē. ) u.c.darbos.Tajos arī samērā plsi apskatīts romiešu uzbrukums Sirakūzām un to varonīgā aizsardzība, kurā sevišķa nozīme bijusi Arhimēda gaišajam prātam un izgudrotāja talantam.
Reklāma
Grāmatās “Par lodi un cilindru” Arhimēds atrada taisna konusa un taisna cilindra sānvirsmu laukumus, definēja lodes virsmu un tilpumu. Minētajā darbā ir šādas teorēmas:
1.Lodes virsmas laukums ir vienads ar četrkāršotu tās lielā riņķa laukumu.
2.Lodes tilpums ir vienāds ar četrkāršotu tāda konusa tilpumu, kura pamatā ir lielais riņķis, bet augstums vienāds ar lodes rādiusu.
3.Cilindra tilpums ir pusotras reizes lielāks nekā šajā cilindrā ievilktas lodes tilpums.
4.Cilindra virsmas laukums, ieskaitot pamatus, ir vienads ar trijām pusēm no šajā cilindrā ievilktās virsmas laukuma.
Viens no interesantākajiem Arhimēda darbiem bija “ Psammīts “.Tajā autors vērsās pret uzskatu, ka smilšu graudiņu skaits uz zemes ir tik liels, ka to nevar skaitliski izteikt un, ja arī varētu, tad lielāka skaitļa par tonebūtu. Arhimēds neuzskatīja Visumu par bezgalīgu, bet gan par lielu lodi, kuras iekšpusē atrodas Zeme, Saule un planētas.Zinātnieks, saviem aprēķiniem izmantoja magones sekliņu, pieņemot, ka tajā ietilpst 10 000 smilšu geaudiņu.Arhimēds uzskatīja , ka eksistē arī skaitļi, kas lielāki nekā desmit sešdesmittrešajā pakāpē, tādejādi parādot naturālo skaitļu virknes bezgalību.
Skaitīšanas sistēmu paplašinot, Arhimēds izmantoja okādu. Skaitot pa okādām, zinātnieks nokļuva līdz milzīgam skaitlim, kas mūsu numerācijā rakstāms kā skaitlis 1 ar 80 000 miljoniem nuļļu.Šāda skaitļa pierakstam izvēstā veidā vajadzīgs attēlums no Zemes līdz Saulei.
Arhimēda darbiem bija milzīga nozīme, lai veicinātu integrālreiķinu un diferenciālrēķinu izveidošanos.