Un tā vārds ir Allahs, vai Ar-Rahman, vai Ar-Rahim, vai Al Malik, vai Al-Salam, vai Al-Aziz, vai mūsu Tēvs Debesīs, vai Jehova, vai Adonai, vai Elohim...
Kāds tad ir šī Viena Dieva īstais vārds? Pirmais no tiem? Neviens no tiem nebija pirmais. Pirmais bija... par to šai rakstā.
Lielākais reliģiskais konflikts pasaulē, kāds šobrīd noris, valda starp jūdaismu, islāmu un kristietību. Šīs trīs reliģijas ir visas ne tikai monoteiskas, bet tās ir arī bāzētas ticībā uz vienu un to pašu dievu.
Reliģijas vēsturē, jā kāds par to interesējas, un piemēram paklausās lekcijas Mākslas Akadēmijā, tad tur tiek skaidrots, ka tā ir evolucionējusi no primitīvām fetišisma, jeb priekšmetu pielūgsmes, un animalisma - dzīvnieku pielūgsmes formām, līdz tās augstākajai pakāpei - monoteismam. Lai saprastu, kas ir monoteisms, ir jāielūkojas tā izcelsmē.
Monoteisma aizsākumi ir meklējami senajā Ēģiptē, faraona Amenhotepa IV (1379-1362 p.m.ē.) valdīšanas laikā. Kad Amenhoteps IV, dēļ sava vecākā brāļa nāves kļuva par Ēģiptes valdnieku, viņš it visā pakļāvās savas mātes ieteikumiem. Viņa māte, skaistule Teje nebija nākusi no Ēģiptes valdošajām aprindām. Ieprecējusies kā tai nepiederoša, viņa nebija cieņā nedz no galma, nedz no garīdzniecības puses. Amenhotepa tēvs Amenhoteps, bet trešais, apprecoties nelikumīgi, un apejot visas valdnieku asiņu pārmantotājas, tādējādi nedeva oficiālas tiesības viņa bērniem uz troni. Visu valdošo aprindu acīs jaunais faraons bija nelikumīgs valdnieks, ar visām no tā izrietošajām sekām.
Ēģiptē tajā laikā valdīja panteisms, jeb daudzdievība, kur katrs savā pilsētā pielūdza savu dievu, un nereti šie dievi, lai arī savstarpēji saistīti, bija naidīgi noskaņoti viens pret otru, piemēram Sets un Ozīriss. Un Amenhoteps IV, kura māte nāca no zemākas šķiras, sekoja kāda maz izplatīta dieva Atona kultam, kura sākotnējā leģenda - Sinuha stāsts vēsta par kādu ierēdni, kurš pavadot princi uz Lībiju, nejauši dzird stāstu par Valdnieka, dieva nāvi, kurš pēc nāves pacēlies debesīs, pēc tam apvienojies ar saules disku un viņa dievišķais ķermenis saplūdis ar radītāju. Baidoties par savu dzīvību, Sinhua bēg uz Retjenu (Kanaāna zeme), pametot Ēģipti... Šis valdnieks-dievs, attiecīgi tika attēlots kā Saule, kas sniedzas ar stariem uz leju, kā rociņām. Šī dieva tēls, protams bija atvasinājums no cita Ēģiptes dieva.
Un valdošās aprindas, kuru ģimeņu ģeneoloģija mītiski katra nāca no kādas no dievībām, balstījās reliģisko kultu kalpotājos, kas šīs leģendas uzturēja dzīvas tautā.
Lai nostiprinātu savu nelegālo varu, Amenhoteps IV, meklēja atbalstu pakalpīgos cilvēkos, un atrada tos starp Nemhu, jeb nabagiem, bāreņiem, kas bija ārpus sabiedrības. Ar to palīdzību viņš sacēlās pret garīdzniecību, pirmāmkārtām jau pret galvenā dieva Amona-RA priesteriem.
Bet par visu pēc kārtas un jau trešajā savas valdīšanas gadā viņš sāka Fēbās celt templi par godu dievam Atonam, Karnakā, pasludinājis sevi par augstāko Atona priesteri. Kad ceturtajā gadā beidzās tempļa sienu apdare, Atons tika uz tā sienām atainots kā cilvēka ķermenis ar piekūna galvu, un virs tā Saules disks. Un, šis dievs sāka saukties RA-Hors.
Lai saprastu šādu pēkšņu pavērsienu, jāsaprot, ka pats jēdziens faraons ir Ēģiptē mītiski saistīts ar dievu Horu. Un šī dieva izcelsme savukārt ar Ozīrisu un Izīdu, viņa tēvu un māti.
Uz zemes faraons ir Hors, jeb dēls, un pēc nāves viņš kļūst par Ozīrisu - tēvu. Nākamais faraons atkal ir Hora iemiesošanās. (Mana atvainošanās, ja raksts nupat kļūs sarežģīts un pieslānīts ar svešu dievu vārdiem, bet tas var noderēt tiem, kas grib šo jautājumu papētīt dziļāk). Hora ģenealoģijas līnija ved no Ozīrisa un Izīdas, Ozīriss pie Kaba (Kebeba), kura vecāki bija Shu un Tefnut, kas aizved pie dieva Atuma, jēdziena, kurš nozīmē viens pilnīgs, nedalīts (no šejienes arī termins - atoms). Šis dievs tika Ēģiptē uzskatīts kā pirmais dievs, kurš radījis sevi pats, sēžot uz paugura, (benbens, piramidions, virsējais akmens piramīdā, tāpat obelisks) kurš pacēlies virs pirmatnējiem ūdeņiem. Un tagad atkal lejup no kalna...
Dievu Shu un dievieti Tefnut, viņš radījis izspļaujot tos no mutes. Mīta Rietumos zināmā metafora norāda uz masturbāciju, kur roka simbolizē vīrišķo, kamēr “mute” sievišķo. Kaut gan oriģināli tai vajadzētu līdzināties čūskai, kura kož pati sev astē. Pirmsdinastiju periodā ēģitiešiem bija ticējums, ka Atums pacēla mirušā valdnieka dvēseli no viņa piramīdas zvaigžņotajās debesīs (un no šejienes šeit arī mīts par ar Amenhotepa IV mīļoto Atonu, oriģinālā redakcijā)
Un Atums bija saules dievība, tiesa saistīts ar saulrietu, jeb aizsauli. Savukārt Ēģiptes mirušo grāmatā, saules dievs Atums, ir sacīts, ka pacēlies no haosa-ūdeņiem čūskas paskatā, dzīvnieka, kurš sevi atjauno katru rītu.
Bet otrs saules aspekts un dievs Ra, tika saistīts ar saullēktu, pasauli, kas sekoja aizsaulei. Un Ra bija tā dievība, kas radījusi visas dzīvās būtnes un augus.
Pēc leģendas katru dienu Ra laivā ceļo pa Debesu Nīlu, bet naktī pa aizsaules Nīlu, kur tas pārvērtās kaķa izskatā. Un tur viņam katru reizi uzbrūk čūska - Atums (Būs taču redzēti tie video, kur kaķis nežēlīgi bīstas no gurķa? Tas tādēļ ka kaķis ir Ra, bet gurķis - čūska) , kura katru reizi tiek nogalināta, un tā atkal rodas rītausma. Ja čūska nogalinātu Ra, tad saule vairs neuzlektu.
Un mīts “Cilvēku iznīcināšana” vēsta ka tad, kad Ra kļuvis vecs, cilvēki sadomājuši kaut ko ļaunu. Un Ra esot sasaucis dievu sanāksmi, kurā ticis nolemts iznīcināt cilvēci. Dievietei Hatorai, kurai tika dots šis uzdevums, neizdevās iznīcināt visus cilvēkus. (Tas tā, salīdzināšanai...)
Kristietība nav monoteiska reliģija, kā minēts ievadā. Kristieši paralēli Dievam pielūdz arī kādu ēbreju zemnieku - ceļojošu dīkdieni-sludinātāju-avantūristu, kurš pirmajā gadsimtā dzīvoja Palestīnā un ar lieliskiem panākumiem uzdevās par Dieva dēlu 
Bet nav būtiski, ļoti interesants raksts anyway 
Strīdēties par reliģiju ir tas pats, kas strīdēties, kura iedomu draugs ir krutāks... 
Gribēju rakstīt, ka nav būtiski, kā sauc tavu iedomāto draugu, bet tad sāku lasīt... Ļoti esi iedziļinājies jautājumā. Ir gan arī sarežģītāk, nekā Marvel multiverss. Ticamības līmenis gan tāds pats 
Tālāk par pirmo lapu gan netiku...
