Interesanti...7

Jau pirms miera līguma parakstīšanas ar Padomju Savienību bija ievadītas sarunas par bēgļu atgriešanos Latvijā. Pēc mierlīguma spēkā stāšanās dzimtenē atgriezās ap 200 000 kaŗa laika bēgļu un 12 000 kaŗavīru − pa lielai daļai latvju strēlnieki. Attēlos redzami skati no bēgļu atgriešanās.

Pirmās Saeimas prezidijs: (no kreisās) priekšsēža biedri − A. Petrevics, A. Alberings, priekšsēdis Fr. Vesmanis, sekretāri − J. Vesmanis, Fr. Trasuns.

Par Latvijas valsts pirmo prezidentu Saeima ievēlēja Jāni Čaksti. − Attēlā pirmās Saeimas pirmā kopsēde

Starp lieliem valstsvīriem, tālredzīgiem polītiķiem, neatlaidīgiem strādātājiem, ģeniāliem kaŗa vadoņiem, kas deva latviešu tautai katras tautas augstākas, pilnīgākās dzīves iespēju − savu neatkarīgu valsti, lai pieminam, nākotnē vērdamies, Kārli Ulmani un Zigfrīdu A. Meierovicu. Aleksandra Grīna rediģētajā „Pasaules vēsturē” (753.lapp.) par viņiem teikts: „Pagaidu valdība līdz Satversmes Sapulces sanākšanai bija pārveidojusies trīs reizes, bet ministru prezidenta krēslā un toreiz tik ļoti svarīgā ārlietu ministra amatā bija palikuši šais pārmaiņās tie paši valstsvīri − K. Ulmanis un Z. Meierovics, palikdami savās vietās arī pirmajā Satversmes Sapulcei atbildīgā vadībā. Tas liecina par lielo uzticību, ko toreiz baudīja tautas acīs abi toreizējie Latvijas valsts kuģa vadītāji. Viņi, protams, nav bijuši bez savām kļūdām, bet nekļūdās tikai tas, kuŗš neko nedara. Liktenis vien zina, vai kāds cits valsts vīru pāris būtu labāki pratis izvadīt jaunās republikas kuģi cauri visām vētrām un briesmām un ievadīt mierīgas dzīves ūdeņos.”

↑