›

Interesanti...7

37 0

Neatkarīgas Latvijas valsts galvenie ārējie pretinieki bija Krievija un Vācija. Tikai abu šo valstu sabrukums novērsa ārējos šķēršļus Latvijas valsts nodibināšanai. Tāds stāvoklis radās 1918. gada rudenī, kad Vācija, kuŗas kaŗaspēks okupēja Latviju, bija uzvarēta un noslēdza pamieru ar Sabiedrotajiem.

Divas latviešu tautas pārstāvju organizācijas, kas tiecās pēc neatkarīgas Latvijas valsts − Latviešu Pagaidu Nacionālā Padome un Demokratiskais Centrs − 1918. gada 17. novembrī pārstāvju sapulcē Rīgā nodibināja Latvijas pagaidu parlamentu − TAUTAS PADOMI, ievēlēja Tautas Padomes prezidiju, izstrādāja Latvijas valsts pagaidu satversmi un uzdeva veikt PAGAIDU VALDĪBAS izraudzīšanu vienbalsīgi ievēlētajam ministru prezidentam Kārlim Ulmanim.

Tautas Padomes dibināšanas sapulcē bija pārstāvētas šādas 7 latviešu polītiskās partijas: zemnieku savienība, sociāldemokrati, radikāldemokrati, sociālrevolūcionāri, nacionāldemokrati, republikāņi, neatkarības partija. Tautas Padomi veidoja šo polītisko partiju pārstāvji un Kurzemes un Latgales delegāti. Tautas Padomē nepiedalījās abi latviešu tautas galējie polītiskie novirzieni: Veinberga un Krastkalna vadītā tautas partija un lielinieki (komūnisti), jo neticēja Latvijai − vieni ticēja Vācijai, otri Padomju Krievijai.

Tautas Padomes prezidijs no... Autors: Teddybear123 Interesanti...

Tautas Padomes prezidijs: (no kreisās) priekšsēža otrs biedrs G. Zemgals, sekretārs E. Bite (stāv), sekretārs E. Skubiķis, priekšsēdis J. Čakste, sekretārs St. Kambala, priekšsēža pirmais biedrs M. Skujenieks.

Latvijas valsts proklamēšanas... Autors: Teddybear123 Interesanti...

Latvijas valsts proklamēšanas akts 1918. gada 18. novembrī: uz Nacionālā teātŗa skatuves Tautas Padomes locekļi. Pa labi stāv zemnieku savienības, pa kreisi sociāldemokratu un sociālrevolūcionāru, vidū centra partiju pārstāvji. − Teātŗa nams rotāts zaļumiem un sarkanbaltsarkaniem karogiem, teātŗa zāle ļaužu pārpildīta. „Dievs svētī Latviju” pirmo reizi atskan kā valsts himna. Vēsā, apmākusies rudens diena ieiet latviešu tautas vēsturē nenomācama gaišuma apvīta. − Rakstnieks Antons Austriņš raksta (Kopoti raksti, I, XV lapp.): „Atceros, ka Latvijas valsts pasludināšanas dienā aizmaldījos Iekšrīgas ieliņās, it kā meklēdams kādu aizaugušu ezeru, lai paraudzītos pazemē, vai nav iespējams aizlaist neizteicamo prieka vēsti ir agrākiem augumiem veļu valstī.”

izveidot rakstu izveidot testu

Reklāma

Tautas Padomes Latvijas... Autors: Teddybear123 Interesanti...

Tautas Padomes (Latvijas pagaidu parlamenta) plenārsēde. Ar skatu pret sēdes dalībniekiem − (otrs no kreisās) Pagaidu Valdībās ministru prezidents K. Ulmanis; labā mala − Tautas Padomes priekšsēdis J. Čakste, viņam blakus − priekšsēža pirmais biedrs M. Skujenieks.

Neatkarīgas Latvijas valsts... Autors: Teddybear123 Interesanti...

Neatkarīgas Latvijas valsts pretinieki kļuva Andrievs Niedra. Pēc vācu baronu organizētā militārā apvērsuma pret Pagaidu Valdību Liepājā 1919. gada 16. aprīlī, mācītājs un rakstnieks A. Niedra kļuva par jaunas valdības galvu. Kaut faktiskie kungi lielinieku neieņemtajā Latvijas daļā − Kurzemē un dienvidrietumu Zemgalē − bija fon der Golcs, vācu kaŗa pulki un „landesvērs”, oficiāli „valdīja” A. Niedras valdība. Neatkarīgas Latvijas valsts pretinieki kļuva Andrievs Niedra

un Pēteris Stučka Latvijas... Autors: Teddybear123 Interesanti...

un Pēteris Stučka. Latvijas saimnieka dēls, advokāts Pēteris Stučka ar Padomju Krievijas komisāru gādību ieradās Latvijā 1918. gada beigās, lai, pēc lielinieku iebrukuma, nodibinātu komūnistu partijas diktatūru. P. Stučkas valdības laiks Latvijā bija īss. Taču šai nelielajā laika posmā privātīpašumu atsavināšanas un citu iemeslu dēļ radās tik šausmīgs trūkums un bads, valdīja tik briesmīgs terrors, ka P. Stučkas valdība krita ne tikai kā pretkomūnistisko spēku, bet arī kā savas polītikas upuris.

Reklāma

Sakautās fon der Golca vāciešu... Autors: Teddybear123 Interesanti...

Sakautās fon der Golca vāciešu kaŗavīru vienības pēc Strazdmuižas pamiera gan atkāpās aiz Rīgas, bet Latviju neatstāja un apmetās Zemgalē un Kurzemē. Tur tam pienāca papildspēki. Arī vāciešu varmācības nerima, bet kļuva arvien lielākas. Tapa jauna sazvērestība pret Latvijas valsti. − Pie vācu kaŗa gūstekņiem trasts foto attēls rāda bermontiešus apšaujam latvju zemniekus.

Cīņa pret tā saukto Bermonta... Autors: Teddybear123 Interesanti...

Cīņa pret tā saukto Bermonta kaŗaspēku izšķīrēja kaujas vieta kļuva Latvijas galvaspilsēta Rīga. Attēls rāda ierakumus Rīgā, Daugavmalā.

Attēlā latviešu kaŗaspēka... Autors: Teddybear123 Interesanti...

Attēlā − latviešu kaŗaspēka vienības atbrīvotajā Pārdaugavā

Reklāma

Attēls rāda latviešu kaŗavīrus... Autors: Teddybear123 Interesanti...

Attēls rāda latviešu kaŗavīrus pozīcijās pie Atašienes dzelzceļa stacijas 1919. gadā.

Latvijas armijas... Autors: Teddybear123 Interesanti...

Latvijas armijas virspavēlnieka stāba apspriede − (no kreisās) stāba priekšnieks pulkvedis Radziņš, operātīvās daļas priekšnieks pulkvedis-leitnants Bachs, armijas virspavēlnieks ģenerālis Balodis, galvenās artilērijas pārvaldes priekšnieks pulkvedis Kalniņš, organizācijas daļas priekšnieks pulkvedis Kurelis, inspekcijas daļas priekšnieks pulkvedis-leitnants Luters.

«‹ 1 2 3 »›

37 0 7 Ziņot!

Ieteikt: 0 0 0