Bet ideja par priekšmetu pārvietošanu apejot telpu un laiku, nav izpīpēta no zila gaisa.
Šī ideja, mēs varam pieņemt, ir bijusi realitāte Indijas jogiem, kuri sarakstījās ar atsevišķiem britiem koloniālajā Indijā, un nereti nogādāja vēstules, rakstītas uz papīra tāpat, kā mēs šobrīd e-pastus, tām nokrītot no gaisa, reizēm atrodoties britu korespondentam uz kuģa jūrā, un saturēja atbildes uz jautājumiem, kuri tikai nupat radušies angļa prātā. Un pirmā no tām, kas tika saņemta Simlā 1880. gada 18 oktobrī, bija tieši par šī fenomena tēmu, un kādēļ šīs zināšanas netiek atklātas publikai, atbildē uz ierosinājumu tās nodemonstrēt. Lūk, vēstule:
“Dārgais brāli un draugs,
Tieši tādēļ, ka tests ar Londonas avīzi aizvērtu mutes skeptiķiem - tas ir neiedomājams. Apskatiet to jebkurā gaismā - pasaule ir joprojām tās pirmajā atbrīvošanās, ja ne attīstības pakāpē, un tādēļ - nesagatavota. Tieši tā, mēs rīkojamies pēc dabiskiem, ne pārdabiskiem līdzekļiem un likumiem. Bet, tā kā no vienas puses zinātne nav spējīga (tās šobrīdējā situācijā) aptvert brīnumus, kas demonstrēti tās vārdā, un no otras puses tumsonīgās masas joprojām apskatītu fenomenu brīnuma gaismā; katrs kurš tādējādi kļūtu par liecinieku parādībai tiktu izsists no līdzsvara un rezultāti būtu bēdīgi. Ticiet man, tas tā būtu - it īpaši jums, kas radīja ideju, un uzticamajai sievietei (H.P.Blavatska) kura tik neapdomīgi steidzas uz plaši atvērtajām slavas durvīm. Šīs durvis, lai arī tik draudzīgi jūsu rokas atvērtas, visai drīz kļūtu par lamatām - un patiesi fatālām viņai. Un tas noteikti nav jūsu nolūks.
Neprāši ir tie, kas, spekulējot ar tagadni, labprātīgi piever savas acis uz pagātni, kas tos padara dabiski aklus uz nākotni! [...]
Jūs sakāt - puse Londonas būtu pievērsta [okultismam] ja jūs nogādātu viņiem Pionieri [Indijā izdots laikraksts] tā publicēšanas dienā. Man jāsaka, ka, ja cilvēki noticētu, ka tas ir pa īstam, viņi nogalinātu jūs pirms jūs pabeigtu pastaigu ap Haidparku; ja viņi neticētu, ka tas ir pa īstam - mazākais, kas ar jums notiktu, būtu jūsu reputācijas un labā vārda zaudēšana - par šādu ideju propagandu.
Šāda veida, kā jūs piedāvājat, eksperimenta panākumi ir jāaprēķina balstoties uz dziļu izpratni par cilvēkiem jums apkārt. Tas pilnībā ir atkarīgs no cilvēku morālajiem un sociālajiem apstākļiem, un tiem dziļākajiem un visnoslēpumainākajiem jautājumiem, kas nodarbina cilvēka prātu - dievišķajiem spēkiem cilvēkā un iespējām, kas paslēptas dabā. Cik daudzi no jūsu labākajiem draugiem, tiem kas jums apkārt, ir tādi, kas ir vairāk kā virspusēji ieinteresēti šajās sarežģītajās problēmās? Jūs varētu tos saskaitīt uz savas labās rokas pirkstiem. Jūsu rase lepojas ar to ka atbrīvojusi savu gadsimtu, ģēniju - zināšanu, vieduma un brīvdomības garu, tik ilgi iesprostotu šaurajā dogmatisma un netolerances krūkā. Tā saka, ka savukārt tumsonīgie aizspriedumi un reliģiskā neiecietība ir aizkorķēta kā kāds ļauns senatnes Džins pudelē, kas, zinātnes zālamanu aizzīmogota, guļ jūras dibenā un nekad nevarēs izlauzties virspusē [...] ka publikas prāts ir gluži brīvs, īsumā, gatavs uzņemt jebkādu demonstrētu patiesību. Labi; bet vai tas tiešām ir tā, mans godājamais draugs? Eksperimentālās zināšanas neaizsākās gluži ar 1662. gadu, kad Bēkons, Roberts Boils un Česteras bīskaps pārvērta zem karaliskā atbalsta savu “Neredzamo koledžu” par eksperimentālās zinātnes izplatīšanas biedrību.. Gadsimtiem pirms Karaliskā Biedrība sevi atrada pārtopam realitātē [...] iekšējas ilgas pēc paslēptā, kaislīga mīlestība dabas izpētē ir virzījusi cilvēkus katrā paaudzē pārbaudīt un izcelt tās noslēpumus arvien dziļāk, nekā to darīja viņu kaimiņi. Roma ante Romulum luit (Roma jau pastāvēja pirms tās dibināšanas) - ir aksioma ko māca jūsu angļu skolās. Abstrakti jautājumi vismīklainākajās problēmās neradās Arhimeda prātā kā spontāna un iepriekš neskarta tēma, bet drīzāk kā atspulgs iepriekšējiem jautājumiem tajā pašā virzienā un no tiem, kas šķirti no viņa [Arhimeda] dienām ar periodu - daudz ilgāku - kā tas, kas šķir jūs no šī dižā Sirakūzieša. “Nākošās ēras” [Romāns] vrils bija kopējā lietošanā rasēm, kas tagad izmirušas. Un, tā kā šo mūsu gigantisko senču eksistence tiek apšaubīta - kaut arī Himavatā [Himalajos], teritorijā kas pieder jums, mums ir ala, pilna ar šo gigantu skeletiem - un to milzīgie kauli, kad [reizēm] atrasti, tiek nemainīgi uztverti kā atsevišķi dabas untumi, tāpat vrils vai Akâsa - kā to saucam mēs - tiek aplūkota kā neiespējamība, mīts. Un, bez dziļām Akâsa zināšanām, par tās kombinācijām un īpašībām, kā var zinātne cerēt saprast šādu fenomenu? Mēs nešaubāmies ka jūsu zinātnes vīri ir atvērti pārliecināšanai; taču fakti ir vispirms jādemonstrē viņiem, tiem ir jākļūst vispirms par viņu īpašumu, jāatbilst viņu pašu pētīšanas metodēm, pirms jūs viņus atradīsiet gatavus pieņemt tos kā faktus. Ja jūs ielūkotos “Mikrogrāfijas” ievadā, jūs atradīsiet Huka ierosinājumos, ka objektu iekšējā sakarība ir mazāk būtiska viņa acīs kā to ārējā iedarbība uz jutekļiem - un Ņūtona dižie atklājumi atrod viņā vislielāko oponentu. Šādu mūsdienu huku ir vairums. Līdzīgi kā šis skolotais bet tumsonīgais senatnes vīrs, jūsu mūsdienu zinātnieki ir mazāk dedzīgi pieņemt fizisko sakarību starp faktiem, kas varētu atšķetināt daudzus okultus spēkus dabā, kā izveidot uzticamu “zinātnisko eksperimentu klasifikāciju”; un visbūtiskākā hipotēzes kvalitāte ir nevis tas, lai tā būtu patiesa, bet tikai ticama - viņuprāt. [...]
Es nobeigšu, atgādinot jums, ka šādi fenomeni pēc kādiem jūs alkstat, ir vienmēr tikuši pietaupīti kā balva tiem, kas savas dzīves veltījuši kalpojot Saraswati [indiešu gudrības, vieduma un mācīšanās] dievietei - mūsu Ariešu Izīdai. Ja tie tiktu nodoti profāniem, kas tad paliktu tiem, kas mums uzticīgi? [...]
Attiecībā uz jaunizdomāto un arvien pārsteidzošāko fenomenu radīšanu, ko jūs no viņas [Blavatskas] prasāt, ar mūsu palīdzību, kā cilvēkam, kurš ir labi iepazīstināts ar kaujas stratēģiju, jums jāapmierinās ar ideju, ka ir maz labuma iegūstot jaunas pozīcijas, kamēr tās kas jau iegūtas nav sasniegtas un nostiprinātas, un jūsu ienaidnieki ir pilnīgā apziņā par jūsu tiesībām uz to. Citiem vārdiem jums ir lielāka fenomenu dažādība, kas radīti jums un jūsu draugiem, kā daudzi ierindas neofīti [jauniesvētāmie] redzējuši septiņu gadu garumā [pārbaudes laikā].”