Gizas piramīdu noslēpums17

Tad kurš cēla megalītiskās būves? Ēģiptes galvenais arheologs Zahi Hawass apgalvo, ka nav Ēģiptē atrodamas nekādas senas augstu attīstītas civilizācijas pēdas vēl pirms faraoniem, bet krievu zinātnieks Andrejs Sklarovs fonda “Trešā tūkstošgade” direktors, ar pētnieku-fiziķu grupu uz Ēģipti aizbrauca, un vienkārši tās nofilmēja.

Piedevām, daudzos megalīta blokos viņi skaidri saskatīja zāģa griezuma, un urbja atstātas pēdas pēdas. Atstātā urbja vītne liek domāt, ka tas ņēmis akmeni kā plastilīnu, tādā ātrumā tas gājis dziļumā. Piedevām šādas pēdas zinātnieku grupa atrada gan Ēģiptē, gan Peru, Bolīvijā, Meksikā, un Etiopijā. Ja megalītus ir veidojuši senie ēģiptieši, tad tie ir pabijuši gandrīz visos kontinentos...

Fonda “Trešā tūkstošgade” pētnieki dokumentālajā filmā “Aizliegtās vēstures tēmas” (“Запретные темы истории”) meklējot atbildi uz to, kā šie megalīti varēja tikt iegūti un pārvietoti, spriež izejot no mūsdienu tehnoloģiskajām iespējām, un runā par zāģiem, vai lāzeru, taču Peru un citur atrodamās akmens bloku izliektās formas trijās dimensijās, kā arī iegravētie taisnie stūri izslēdz iespējamību, ka izmantots stars, vai zāģa ripa.

Lai arī šo pētnieku skatījums ir krietni progresīvs, salīdzinājumā ar akadēmiskajiem vēsturniekiem un arheologiem, kuri nereti ir ierobežoti ar raizēm par savu reputāciju, un jaunu teoriju saskaņotību ar iepriekšējām, pēc kurām pašreizējai civilizācijai ir jābūt visaugstāk attīstītajai, un senatnē mums blakus dzīvojuši vien neandertālieši, kas izmiruši.

To ka šīs Gizas piramīdas ir cēluši ēģiptieši, varētu apgalvot ar tādu pašu spēku, kā sacīt, ka Zatlers vai Bērziņš ir cēlis Rīgas pili, ja būtu kāds no viņiem izlēmis to padarīt par savu kapliču...

Taču arī krievu pētnieku atbildes ir vien minējumi, izejot no mūsu pašreizējiem priekšstatiem par tehnoloģiskajām iespējām.

Vai senā civilizācija, kura atstājusi aiz sevis šīs pārsteidzošās būves, ir bijusi to ierobežota? Visdrīzāk, tomēr, ne.

Lai atšķetinātu šo rēbusu, vispirms jāatmet tādi priekšstati, kā tas, ka šīs ēkas kalpojušas reliģiskiem, rituāliem nolūkiem. Nu, priekš kam augsti attīstītai civilizācijai būtu nepieciešama reliģija? Otrkārt, diez vai viņi tās cēluši no tādiem akmens blokiem tikai, lai mūs pārsteigtu vai saglabātu šīs būves tūkstošgades vēlāk. Šīm būvēm nenoliedzami ir bijusi nepieciešama izturība, un stiprākais, dabiski atrodamais materiāls ir akmens.

Ceļot jebkuru celtni, tās būvētājs ņem vērā tādus resursus kā laiks, un enerģija, kas jāiegulda tās celšanā. Kādēļ būvēt piramīdas 960 km no akmenslauztuvēm, kas būtu aptuveni tas pats, kas pārvietot šos pārsimt tonnu smagos blokus no Rīgas līdz Berlīnei? Un vienīgais, kas nāk prātā, ir, bet ja nu šādu bloku pārvietošana nav viņiem bijusi attāluma ierobežota, līdzīgi kā nosūtīt e-pastu no Rīgas uz Liepāju prasa gandrīz tik pat enerģijas patēriņu, cik līdz Toronto, vai Sidnejai? Sākotnēji mums tehnoloģijas atļāva nosūtīt distancēti telegrammu dažos teikumos pa elektrības vadiem. Šobrīd mēs varam lejuplādēt vairāku stundu garu dokumentālo filmu par to, kā celtas piramīdas dažās minūtēs pa wi-fi.

Un tie, kas pētījuši matērijas uzbūvi ir noteikti saskārušies ar tās elektrisko, enerģētisko dabu. Pirms sākt smīkņāt par jēdzienu “teleportēšana”, atceramies, ka tieši tādu pašu smīnu izraisītu mūsdienu tehnoloģiskās iespējas nieka 50 gadus atpakaļ. Protams, e-pasts nesver 200 tonnas, lai kādi nebūt tajā rakstīti vārdi...