Brīnišķīgā dabas dāvana
Runātspēja ir viena no neparastākajām un cilvēciskākajām spējām. Mēs tik ļoti esam pieraduši izmantot šo brīnišķīgo dabas dāvanu, ka nemaz nemanām, cik tā ir pilnīga, sarežģīta un mīklaina.
…Cilvēkam dzimst doma. Lai to paziņotu citam, viņš izrunā vārdus. Vai nav apbrīnojami, ka akustiskais vilnis, kuru radījusi cilvēka balss, ietver visas viņa domu un jūtu nianses, sasniedz otra cilvēka dzirdi un tūdaļ visas šīs domas un jūtas kļūst arī otram cilvēkam, viņš apjēdz un izprot to apslēpto saturu un nozīmi?! Kā tas īsti notiek? Uz kādiem akustikas, fizioloģijas, psiholoģijas likumiem balstās šis mums jau pierastais dabas brīnums?
Lai saņemtu atbildes uz šiem jautājumiem, zinātne nogājusi garu vēsturiskās attīstības ceļu, kuru iezīmē izcili atklājumi un daudzas teorijas par runas procesu. Taču šis ceļš vēl it nemaz netuvojas galamērķim. Sarežģīto runas problēmu šodien pētī desmitiem zinātnisku laboratoriju un tūkstošiem dažādu speciālistu visā pasaulē. Taču dabas pētniekiem vēl uzdod ne mazumu mīklu. Viena no tām ir emociju valodas problēma.
Ieklausies nepazīstama cilvēka runas skaņās… Vai balss tembrs, runas maniere, intonācija jums daudz ko nepastāstīs par viņa jūtām un raksturu? Balss taču var būt silta un maiga, rupja un drūma, izbijusies un bikla, gavilējoša un droša, dzēlīga un pieglaimīga, cieta un triumfējoša un vēl ar tūkstošiem nokrāsu, kas pauž dažādas cilvēka jūtas, noskaņojumus un pat viņa domas. Stāsta, ka reiz pie Sokrāta atvests cilvēks, par kuru viņam vajadzējis izteikt savas domas; prātnieks ilgi skatījies šai cilvēkā un pēc tam iesaucies: “Tad runā jel beidzot, lai es varu tevi iepazīt!”
Valoda, kas ir saprotama visiem
Terminu “emociju valoda” mēs līdz nesenai pagātnei lietojām drīzāk tēlainā nekā precīzi zinātniskā nozīmē. Tagad zinātnieki atrod arvien jaunus objektīvus pierādījumus tam, ka šī valoda ir komunikatīva sistēma, kas zināmā mērā ir loģiskās runas fonētiskās sistēmas analogs. Taču tā ir nesalīdzināmi universālāka un pretendē uz vispārēju saprotamību.
Akustiskajiem līdzekļiem, ar kuriem balsī paužam emocijas, piemīt pārsteidzoša, gluži vai bezgalīga nokrāsu, nianšu un individuālo īpatnību daudzveidība. Tomēr šim šķietami neaptveramajam akustisko krāsu klāstam piemīt noteiktas iekšējās likumības.
Zinātnieki ir pētījuši parastas runas emocionālās izteiksmības akustiskos līdzekļus. Pētījumu rezultātus salīdzinot, atklājās, ka runājošs cilvēks un dziedošs cilvēks emociju izteikšanai būtībā lieto kopīgus līdzekļus, tā sakot, izmanto kopīgu alfabētu, kaut gan starp runāšanu un dziedāšanu ir būtiskas atšķirības.
Kā ir radusies emociju valoda un ar ko izskaidrojama tās universalitāte?
