Daudzās reliģijās un kultūrās dzīvnieki ir pielūgsmes objekts. Cilvēki tos lūdz pēc palīdzības, sagādā tiem veltes un sargā tos.
Piemēram, Ēģiptē (domāju, ka šo visi zin) jau kopš seniem laikiem tiek pielūgti un godāti kaķi.
Indijā tiek pielūgtas govis, tās nedrīkst nogalināt, tās var staigāt, kur vien vēlas un, ja brokastīs pabarosi govi, tava rīcība citu acīs būs ļoti cēla.
Ja raksts tev likās interesants, varu sagatavot arī 2. daļu.
Plaši izplatīts Ēģiptē bija kaķa kults.
Basteta (auglības, mātišķuma un seksualitātes un mūzikas dieviete) visbiežāk attēlota ar kaķa galvu. Kaķi bija tik lielā cieņā un īpaši godāti, ka par godu Bastetai tūkstošiem kaķu pēc nāves tika balzamēti un apbedīti īpašās kapsētās, lai līdzīgi cilvēkiem nokļūtu mirušo valstībā. Kaķiem taisīja arī greznus zārkus, ko bagātīgi rotāja ar dārgakmeņiem. Ēģiptes valstī kaķis bija svēts tempļa dzīvnieks, tas bija arī visu mīlēts mājas luteklis gan vienkāršo ļaužu, gan faraonu namos. Ēģiptiešu kaķi sargāja pārtikas noliktavas no čūskām un grauzējiem, un mājā tiem bija ierādīta goda vieta pie pavarda.
Kaķa bojā eja ģimenei bija liela traģēdija. Ēģiptieši pēc tās noskuva sev matus un uzacis.
Par kaķa nonāvēšanu, pat ja tā bija nejauša, pienācās bargs sods.
Ja mājās bija izcēlies ugunsgrēks, pirmos glāba kaķus un tikai pēc tam bērnus un mantību.
Budistu templi ar nosaukumu Wat Pa Luangta Bua Yannasampanno (šobrīd to sauc par Tīģeru templi) 1994. gadā radīja kāds mūks. Tas atrodas Taizemē, apmērams, 200 km no Bangkokas. Templis atrodas džungļos, kalnu pakājē un ir ļoti iecienīts tūristu apmeklējumu objekts.
Budisti tic reinkarnācijai, un šī tempļa abats nolēma, ka templim jābūt atvērtam ne tikai cilvēkiem, bet arī visiem pārējiem dzīvniekiem, kas meklē mieru. Abats ēda tikai pusi ēdiena, otru pusi atstāja pie tempļa ieejas, tādēļ arī no džungļiem sāka nākt dzīvnieki.
Neviens dzīvnieks templī netiek turēts krātiņā, visi var brīvi pārvietoties, kur vien vēlas. Visi saņem barību, pajumti un mieru.
Apkārt esošo ciemu iedzīvotāji, uzzinot par templi, kurā pieņem zvērus, sāka atdot vecus vai slimus lopus, pamestus mājdzīvniekus, dzīvnieku mazuļus, kuru vecāki gājuši bojā.
Tīģeru medības Taizemē ir stingri aizliegtas, taču ķīniešu tirgoņi ir gatavi maksāt par tīģeri vairāk kā 5000, jo uzskata, ka tīģeru aknas ir burvju zāles. Taizemiešu zemnieki ir gatavi riskēt naudas dēļ un palīdz šos skaistos zvērus nomedīt.
Pirmā mazā tīģeru meitene templī nonāca dēļ tā, ka malu mednieki nomedīja tās vecākus, bet viņu pašu nopirka vietējais bagātnieks no Bangkokas, kurš pasūtīja izgatavot izbāzeni.
Vietējais izbāzeņu taisītājs apžēlojās par tīģerēnu, taču tikai tad, kad jau bija iespricējis tam zāles. Iedzīvotāji nezinājo, ko ar to darīt tāpēc aiznesu uz templi, kurā mūkam izdevās viņu atveseļot, bet diemžēl pēc pusgada viņa nomira.
Kopš šī notikuma, visus nelaimē nonākušos tīģerus veda uz templi.
Šobrīd templī dzīvo 17 tīģeri. Tā kā tie dzīvo tur jau no pašas bērnības un neprot paši medīt, tos baro ar vārītu gaļu un tādēļ arī tie nav agresīvi. Kopš par templi uzrakstīja National Geographic, tā dzīve ir mainījusies, jo cilvēki no visas pasaules sāka braukt uz turieni, lai iepazītos ar tīģeriem.
Pirms ieejas templī jāparaksta speciāls dokuments, kas apliecina - saproti, ka tie ir savvaļas dzīvnieki un, ja tomēr viņi tevi apēdis, templis nekādu atbildību nenes.
Lopburi ir viena no senākajām Taizemes pilsētiņām, kas ir slavena ar saviem pērtiķiem. Pilsētā pērtiķi sastopami visur. Iedzīvotāji uzskata, ka Lopburi ir senas pērtiķu karaļvalsts galvaspilsēta, kas aprakstīta nacionālajā eposā Ramakiem. Bet visi mūdienu pērtiķi, kas okupējuši pilsētu, ir karaļa Hanumana kalpi.
Leģenda vēsta, ka kaut kad ļoti sen pērtiķu dievs Hanumans un hinduistu dievs Rāma plecu pie pleca cīnījās ar ienaidniekiem, uzvarot neskaitāmās kaujās. Hanumans bija Rāmas uzticams draugs un sabiedrotais. Ar savu bezbailīgo pērtiķu armiju viņš palīdzēja atbrīvot Rāmas sievu Situ no ļaunā dēmona nagiem. Pateicībā dievs Rāma uzdāvināja pērtiķu karalim zemi, uz kuras viņš nodibināja pērtiķu karaļvalsti. Bet vēlāk šajā vietā radās pilsētiņa Lopburi.
Katru gadu novembra pēdējā svētdienā taizemieši rīko pērtiķiem īstu banketu. Tempļa vidū tiek novietots milzīgs šķīvis, kas piepildīts ar dārzeņiem, augļiem un citām gardām lietām, kuru kopējā masa ir ap 2000kg.
Iedzīvotāji tic, ka dodot pērtiķiem ēdienu, viņi nodrošina sev veiksmi.
Debeszilā mākoņa jeb Čūsku templis atrodas Malaizijā, kur pielūdz čūskas.
Saskaņā ar leģendu templis uzcelts kāda budistu mūka Čor Su Konge mājas vietā, kurš vienmēr priecājies savā tuvumā redzēt čūskas. Pēc mūka nāves 1850. gadā šajā vietā uzcēla templi, kurā čūskas dzīvo joprojām.
Templis apvīts ar dažādām leģendām. Piemēram, neviens nevar izskaidrot parādību, kāpēc atbilstoši Ķīnas Mēness kalendāram noteiktās dienās templis ir pārpildīts ar čūskām.
Tempļa vietējie iemītnieki ir visdažādākās indīgās čūskas. Tomēr apmeklētājiem nav par to jāuztraucas.
Ticējums vēsta, ka svētie dūmi padara čūskas nekaitīgas (viņas iekrīt tādā kā pusmiega stāvoklī), papildu drošībais tām ir notecināta inde.
