›

Dzīvība uz marsa 2

26 0

31.07.2010. 16:19 Pētnieki uz Marsa atraduši kalnu iežu paraugus, kuri, pēc zinātnieku domām, var saturēt pārakmeņojušās dzīvības pēdas, vēsta BBC News. zinātnieku grupa šo atklājumu izdarījusi pētot Sarkanās planētas Nili Fossae ieplaku (attēlā). Pētnieku atradumi liecina, ka šī kalnu ieplaka ir savdabīga Austrālijas apgabala, kurā pārakmeņojās un saglabājās līdz mūsu dienām virkne Zemes agrīnās dzīvības paraugi. Savu atklājumu zinātnieki aprakstījuši žurnālā „Earth and Planetary Science Letters”.

P.S. Zinu,ka daudz rakstu spokos ir par marsu, bet ceru,ka šāds nav.

Neintresē nelasi,intresē izlasi emotion

Šie dati tika iegūti... Autors: terpentīns Dzīvība uz marsa

Šie dati tika iegūti izmantojot NASA kosmiskajā kuģī Mars Reconnaissance Orbiter izvietoto aparatūru, kura ar infrasarkanās analīzes palīdzību ļauj pētīt Marsa iežus. Pētnieku grupa Edriāna Brauna no Kalifornijas Ārpuszemes saprāta meklēšanas institūta (SETI) vadībā uzskata, ka hidrotermiskie procesi, kuri saglabāja dzīvības paraugus uz Zemes, varēja būt arī Marsa Nili Fossae ieplakā. Kalnu iežu, kurus pētīja zinātnieki, vecums ir aptuveni 4 miljardi gadu, kas ir trīs ceturtdaļas no Marsa kopējās pastāvēšanas laika.

Edriāns Brauns

Marsa Nili Fossae ieplaka

Kad 2008. gadā izdevās atrast karbonātus, tas izraisīja lielu interesi speciālistu vidū. Karbonātu esamība ir netiešs pierādījums tam, ka uz Sarkanās planētas ir pastāvējusi dzīvība. Karbonāti ir minerāli, kuri daudzos gadījumos veidojas pēc dzīvu organismu bojāejas. Pētot Marsa iežus zinātnieki izmantoja tos pašus paņēmienus, kādi tika pielietoti izpētot Pilbaras teritoriju Austrālijas ziemeļrietumos. „Pilbara ir ļoti unikāla. Tā ir tā planētas daļa, kura spēja noturēties virspusē 3,5 miljardus gadu, kas ir aptuveni trīs ceturtdaļas no laika, kuru vispār pastāv Zeme. Tas ļauj mums paskatīties uz to, kas notika planētas agrīnās pastāvēšanas laikā”, - stāsta Brauns.

Pilbaras teritorija Austrālijā

Zinātnieki uzskata ka dzīvība... Autors: terpentīns Dzīvība uz marsa

Zinātnieki uzskata, ka dzīvība uz Marsa varēja rasties gandrīz pirms 4 miljardiem gadu. Pētnieki arī uzskata, ka šajā laika periodā mikrobi izveidoja īpašus veidojumus – stromatolītus, kurus var novērot arī mūsdienās. Nili Fossae ieplakā atrastie ieži, to sastāvā esošo minerālu ziņā, ir ļoti līdzīga Pilbaras kalniem. Brauna vadītā grupa cerēja, ka drīzumā viņiem izdosies tuvāk papētīt Nili Fossae ieplaku. Tieši šī vieta tika izskatīta, kā, iespējamā, NASA kosmosa kuģa Mars Science Laboratory, Diemžēl, Nili Fossae ieplaka tika atzīta par pārāk bīstamu vietu un šī gada jūnijā tika pieņemts lēmums, ka šis aparāts ar Pilbaras analoga pētīšanu nenodarbosies.